Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
Paraksta līgumu par priekšmetu izcelšanu no Karostas kanāla
29 . septembris, 2014
Šodien, 29. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu ar SIA “Jūras vējš” par projekta „Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai” īstenošanu. Projekta mērķis atrast labāko tehnoloģisko risinājumu priekšmetu izcelšanai no Karostas kanāla grunts 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē iepretim Tosmares baseinam. Līguma summa ir EUR 398 321,70 neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāuzsāk nedēļas laikā pēc līguma parakstīšanas un jāpaveic 60 dienu laikā.
Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš: “Karostas kanāls ir pilsētai un ostai svarīgs objekts, diemžēl ar vēsturisku piesārņojumu un kamēr tas nav attīrīts no dažāda lieluma priekšmetiem un izsmeltas piesārņotās nogulsnes, ikdienas pastāv dažādi vides riski. Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem darbu veikšanas periodā, jo skaidrs, ka veicot priekšmetu izcelšanu, piesārņotās dūņas tiks izkustināts un var radīt nepatīkamas smakas un piesārņojumu kanāla ūdens virskārtā.”
SIA “Jūras vējš” Karostas kanālā jau strādājis iepriekš un pirms aptuveni astoņiem gadiem veikuši nogrimuša kuģa vraka izcelšanu iepretim Ūdenslīdēju mācību centram. Pēc līguma parakstīšanas SIA “Jūras vējš” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņiks atzina, ka ir gatavi veikt lielāku un mazāku priekšmetu izcelšanu no pilotprojektā noteiktās teritorijas Karostas kanālā, jo pirms līdzdalības konkursā rūpīgi to izpētījuši veicot gan zemūdens filmēšanu, gan pētījuši, izmantojot ūdenslīdējus. Tāpat Aleksandrs Čerņiks apstiprināja, ka līdzšinējā pieredze gan kuģu vraku izcelšanā, gan citos zemūdens darbos palīdzēs veiksmīgi utilizēt sprādzienbīstamus priekšmetus, ja tādi noteiktajā teritorijā tiks atrasti. Darbu veikšanai vienīgais šķērsli varētu būt agra ziema ar lielu salu, kas ierobežot darbu veikšanas tempus.
Jau tuvākajā laikā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsludinās vēl vienu iepirkumu, lai noskaidrotu labāko tehnoloģiju dūņu izsmelšanai un noglabāšanai aiz rievsienas, bet jau nākamgad plānots izcelt nogrimušos priekšmetus visā atlikušajā Karostas kanāla teritorijā.
Informācijai
Liepājas ostas Karostas kanāls ir vēsturiski piesārņota vieta – (Nr. 17004/5138 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā). Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā. Kopš 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991. gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m2, tai skaitā attīrāmā platība, kura sastāda 780 000 m2.

Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru Helsinku Komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā („karstais punkts” Nr. 48, Liepājas pilsēta un osta).
1992. un 1995. gadā veiktās izpētes pamato to, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti ~ 650 000 m3 Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0,2 līdz 2,2 m, to vidējais biezums - ~ 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30