Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
LSEZ pārvalde ieviesīs Valsts kontroles ieteikumus darbības pilnveidošanai
17 . jūlijs, 2014
Noslēgusies LR Valsts kontroles veiktā revīzija par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Revīzijas laikā, kas ilga vairāk nekā septiņus mēnešus, LR Valsts kontroles revidenti snieguši kopskaitā 16 ieteikumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānošanas un pārvaldes finanšu vadības pilnveidošanai.
Guntars Krieviņš, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks: “LR Valsts kontroles revīzija mums deva iespēju paskatīties uz procesiem no malas un tos izvērtēt. Savā darbā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vienmēr ir centusies vadīties pēc labas pārvaldības principiem, kas vērsti uz ilgtspējīgu izaugsmi un visam reģionam nozīmīgu attīstību, taču atsevišķos jautājumos, piemēram, par ostas ilgtermiņa attīstības plānošanu un darbību mūsu redzējums atšķiras no LR Valsts kontroles redzējuma, pamatojot to gan ar starptautisku pieredzi, gan arī lokālo ekonomisko situāciju, kurā osta ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības instrumentiem un darba vietu nodrošinātājiem. Taču ziņojums mums ir saistošs un ieteikumus ņemsim vērā, koriģējot vai izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus, atskaites, instrukcijas, vadības procesus un darbības vadlīnijas.”
LSEZ pārvalde revidējamā periodā nav saņēmusi dāvinājumus (ziedojumus), investīcijas, iemaksas no valsts un pašvaldību budžetu speciālajām programmām. Savukārt, izmantojot ES Kohēzijas fonda un sava budžeta līdzekļus, LSEZ pārvalde ir veiksmīgi realizējusi un turpina realizēt Liepājas pilsētai un reģionam nozīmīgus attīstības projektus.
Revīzija veikta par LSEZ darbību laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim. Kopumā LSEZ pārvalde ir saņēmusi sešpadsmit ieteikumus, kurus apņēmusies izvērtēt un ieviest. Nenoliedzami LSEZ pārvaldei un LSEZ komersantiem 2013.gads ir bijis sarežģīts, bet, pateicoties veiksmīgi īstenotajiem stratēģiskās attīstības projektiem, ir izdevies sasniegt stabilus rādītājus un nodrošināt, ka negatīvā ietekme uz Liepājas ostas darbību, kas saistīta ar AS “Liepājas metalurgs” darbības apturēšanu un uzsākto maksātnespējas procesu, ir maksimāli samazināta. Pārskata periodā LSEZ pārvaldei bija nepieciešams meklēt speciālus risinājumus un rīkoties ļoti operatīvi, lai ieviestu pasākumus, kas vistiešākā mērā uzlabotu kravu plūsmu ostā, tāpat izvērtēt iespējamos variantus, kā veicināt AS “Liepājas metalurgs” meitas uzņēmuma – lielākās ostas stividorkompānijas LSEZ AS “Liepājas osta LM” – pilnvērtīgas darbības atjaunošanu. Līdz ar to LSEZ pārvalde izvērtēs Valsts kontroles ieteikumus attiecībā uz iespējām iekasēt līgumsodus par kavētajiem nomas maksājumiem un plānotā kravu apjoma nepārkraušanu, tomēr periodā, kad tika veikta revīzijā, to īstenojot, iespējams, būtu apdraudēta vairāku uzņēmumu finansiālā situācija un darbība. Šobrīd situācija ir stabilizējusies un 2014. gada pirmajā pusgadā osta strādājusi ar 7,3 % kravu apgrozījuma pieaugumu, savukārt ostas stividorkompānija LSEZ AS “Liepājas osta LM” šā gada jūnijā sasniedza 160 385,40 tūkst. tonnu apgrozījumu, veidojot pieaugumu par 43,1%.
Savā gala ziņojumā LR Valsts kontrole ir iekļāvusi ieteikumus attiecībā uz velkoņu un apsardzes pakalpojumiem. Atšķirībā no citām reģionu ostām Liepājā vēsturiski nav izveidojusies sava flote, kas secīgi būtu pārtapusi par privātu velkoņu kompāniju un turpinātu bāzēties ostā kā tas ir, piemēram, Klaipēdā un Ventspilī. Īstenojot ES Kohēzijas fonda projektu “Liepājas ostas pievadceļi” un uzsākot projektu “Liepājas ostas padziļināšana”, ievērojami biežāk Liepājas ostā bija jāieved kuģi, kuru iegrime un maksimālie izmēri prasīja regulārus velkoņu pakalpojumus. Lai netraucētu ostas darbību un katru reizi nebūtu jāgaida ierodamies velkoņi no Klaipēdas vai Ventspils ostas, LSEZ pārvaldei bija nepieciešams uzņemties velkoņu pakalpojumu sniegšanu, jo līdz šim neviena velkoņu kompānija nebija izrādījusi interesi par pakalpojumu sniegšanu. Līdzīga pieredze ir arī salīdzinoši nelielām Skandināvijas valstu ostām. Savukārt, slēdzot līgumu par apsardzes pakalpojumiem, LSEZ pārvalde apzināja potenciālos pakalpojumu sniedzējus, kuri atbilst Starptautiskā kuģu un aizsardzības kodeksa (ISPS) un ES direktīvas par ostu aizsardzības prasībām, to cenas un piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, līdz ar to izslēdzot iespējamos riskus, uz ko norāda LR Valsts kontrole.
Revīzijas rezultātā LR Valsts kontroles viedoklis būtiski atšķīrās no LSEZ pārvaldes viedokļa par nepieciešamību organizēt Baltijas jūras ostu Basketbola turnīru un līdzfinansēt Liepājas pārstāvniecības Rīgā telpu nomu. Šādam atzinumam LSEZ pārvalde nevar piekrist, ņemot vērā, ka telpas Rīgā tiek nomātas jau kopš 1997.gada un līdz šim nevienai kontrolējošai institūcijai nav radušās šaubas par to nepieciešamību. Pārstāvniecības telpas tiek izmantotas gan rīkojot dažādas tikšanās ar investoriem, gan arī tajās norit LSEZ valdes sēdes, kurās piedalās atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji, gan arī šādas pārstāvniecības esamība ļauj veidot ciešāku saikni ar valsts pārvaldes institūcijām un ārvalstu pārstāvniecībām, kas atrodas Rīgā, un ir svarīgs komunikācijas kanāls. Baltijas jūras ostu basketbola turnīrs ir ikgadējs pasākums, kurā tiekas visu Baltijas valstu ostu pārvalžu darbinieki, un katru gadu turnīrs notiek citā ostas pilsētā, dodot iespēju detalizēti iepazīties ar konkrētās ostas darbību un ostu aktualitātēm citās pilsētās. LSEZ pārvaldes ieskatā atteikšanās no dalības šādos pasākumos nebūtu pozitīvs signāls starptautiskā mērogā. Līdz ar to, lai nodrošinātu turpmāk skaidrāku un nepārprotamāku finanšu līdzekļu izlietojumu mārketinga pasākumiem, LSEZ pārvalde pilnveidos Mārketinga komunikācijas plānu.
LSEZ pārvalde ir atvērta konstruktīvai sadarbībai ar Valsts kontroli un jau tuvākajā laikā ir gatava pilnveidot pārvaldes iekšējo darbību, papildinot gan vadlīnijas, gan instrukcijas, gan nolikumus, lai maksimāli nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi un mazinātu interpretācijas iespējas un riskus par atklātību un vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu pret LSEZ klientiem un sabiedrību kopumā.
Uzziņai: Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde saskaņā ar „Likumu par ostām” veic visas funkcijas, kuras noteiktas ostas pārvaldei attiecībā uz Liepājas ostu un tās teritoriju. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir Liepājas ostas pārvaldes tiesību un saistību pārņēmēja.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes budžetu veido:
1.
ieņēmumi, kuri tiek gūti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes darbības rezultātā (atskaitījumi no ostas maksām, zemes nomas maksa, nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes īpašumā esošo vai valdījumā nodoto nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu), investīcijas, maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem, dāvinājumi (ziedojumi));
2.
ieņēmumi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošo valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas, izņemot tos valsts un pašvaldību īpašuma objektus, kuri tiek privatizēti saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”;
3.
iemaksas no valsts un pašvaldību budžetu speciālajām programmām;
4.
iemaksas no dažādiem fondiem.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes budžetu izlieto:
1.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un tās programmu finansēšanai;
2.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas infrastruktūras attīstīšanai;
3.
nekustamā īpašuma iegādei Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.
2013. gadā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībās vidēji tika nodarbināti 1684 darbinieki, bet mēneša vidējā bruto darba alga uzrādīta EUR 751,59. Tā ir lielāka nekā vidēji pilsētā un ir saglabājusies 2012. gada līmenī. Turklāt būtiski ņemt vērā, ka katra izveidotā darba vieta ostā, rada aptuveni 4 darba vietas saistītajās nozarēs, kas apkalpo ostas uzņēmumus – transporta nozarē, pakalpojumu sniedzējiem u.c.
Līdz 2013. gada 31. decembrim Liepājas speciālās ekonomiskās zonas statusā veiksmīgi darbojas 37 kapitālsabiedrības, kas 2013. gadā kopumā veikušas investīcijas aptuveni EUR 7,5 miljonu apmērā, radot jaunas darba vietas un palielinot eksporta produkcijas un pakalpojumu apjomu. Puse no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām ir jaunizveidotas speciālās ekonomiskās zonas darbības laikā, jo kapitālsabiedrības izvērtēja, ka šāds komercdarbības statuss paver lielākas attīstības iespējas un dod lielāku atdevi no ieguldījumiem.
LSEZ pārvalde veido ciešu sadarbību ar pašvaldību, uzņēmējiem, atbildīgajām valsts institūcijām – Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, lai ikviens īstenotais projekts būtu ilgtspējīgs un ekonomiski pamatots.
Lai piesaistītu jaunus ražošanas uzņēmumus, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde sadarbībā ar Liepājas domi ir īstenojusi investīcijas projektus, kuru mērķis ir labiekārtot teritorijas, izbūvējot pazemes inženierkomunikācijas un pievadceļus, lai tās kļūtu pievilcīgas investoriem. Viens no šādiem projektiem bija Satiksmes ielas izbūve, kur šobrīd atrodas virkne ar transporta nozari saistīti uzņēmumi. Ir sakārtota Pulvera un Lazaretes iela un tām pieguļošās perspektīvās attīstības teritorijas, izbūvējot pazemes inženierkomunikācijas un sakārtojot pievadceļus. 2013. gadā LSEZ pārvalde atbalstīja arī industriālā parka „Liepājas biznesa centrs” paplašināšanos, kas paredz jaunu ražošanas telpu izbūvi vismaz trīs ražotnēm. Ieguldītās investīcijas infrastruktūrā un pārdomāta attīstības stratēģija veicinājušas uzņēmēju interesi veidot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā ražošanas uzņēmumus.
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30