Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
Liepājas osta šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar stabilu kravu plūsmu
2014. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 1 416 797,75 tonnas, no kurām beramkravas veidoja 70%, ģenerālkravām – 21%, bet lejamkravas 8%. 2014. gada pirmajos trīs mēnešos apkalpoti 356 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 7246 pasažieri.
Guntars Krieviņš, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks: “Ja šā gada pirmajos divos mēnešos kravu apgrozījums liecināja par stabilu kravu plūsmu Liepājas ostā, tad martā ir novērojams kravu apgrozījuma pieaugums. Tas ir labs signāls, tomēr ir jādomā par jaunu kravu piesaisti.”
2014. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostā dominē beramkravas, kas sasniegušas 70% no visām kravām, kas ir vēl nebijis rādītājs. Šajā segmentā joprojām lielāko daļu veido labība un labības produkti - 807,2 tūkst. tonnu jeb 81 % no kopējā beramkravu apgrozījuma, kam seko celtniecības materiāli (cements) – 91,3 tūkst. tonnu jeb 9,2 %. Stabils ir koksnes šķeldas un koksa smalkumu kravu apgrozījums. Savukārt 2014.gada martā Liepājas ostā lauksaimniecības kravas sasniegušas pat 74% no visām kravām. Tas ir labs rādītājs, jo veiksmīgi strādā beramkravu termināli - “Liepaja Bulk Terminal”, kas martā vien pārkrāva 227 465,37 tonnas, kā arī “DanStore” un salīdzinoši mazākais “Baltic Transhipment Center”, tomēr ar šo kravu pārkraušanu saistās arī zināmi riski.
Ivo Koliņš, Liepājas SEZ pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs: “Lauksaimniecības kravām ir sezonāls raksturs, kas tieša veidā saistīts ar graudaugu ražas novākšanu, apstrādi un secīgu transportēšanu. Vēl aprīlī un maijā ostas kompānijas turpinās kraut graudaugus, bet vasarā to apjomi kritīsies. Tālāk jau viss atkarīgs no šī gada graudaugu ražas un arī no situācijas pasaules tirgos, kas noteiks šo kravu importa un eksporta tendences. Pozitīvi ir tas, ka beramkravu segmentā palielinās celtniecības materiālu kravu apgrozījums un ir pozitīvi signāli, ka varētu aktivizēties kokmateriālu tirgus un palielināties pieprasījums pēc šķeldas un kokskaidu granulām.”
Ģenerālkravu grupā stabila joprojām ir RO-RO kravu plūsma, ko nodrošina regulārā prāmja līnija Liepāja –Traveminde (Vācija). Šā gada pirmajā ceturksnī RO-RO kravu plūsma veido 169,9 tūkst. tonnu, kas ir 12% no Liepājas ostas kopējā un 58% no ostas ģenerālkravu apgrozījuma. Ģenerālkravu grupā zināmu kravu apgrozījumu dod kokmateriāli, pirmajā ceturksnī to apgrozījums bija 98,7 tūkst. tonnas. Pozitīvi ir tas, ka martā pārkrauto kokmateriālu apjoms ir 40.8 tūkst. tonnu, kas ir tikai nedaudz mazāk kā gada pirmo divu mēnešu kopējais kokmateriālu kravu apgrozījums. Tāpat joprojām saglabājas cerība, ka gada otrajā pusē ģenerālkravu segmentā varētu atgriezties melnais metāls un tā izstrādājumi, kā arī metāllūžņi.
Lejamkravu apgrozījums šā pirmajos trīs mēnešos bija 128,1 tūkst. tonnu, kas ir 9% no visām kravām un par 25% vairāk nekā pagājušā gada trīs mēnešos. Tas saistīts ar naftas cenām pasaules tirgū. To apliecina arī SIA LSEZ “DG Termināls” kravu apgrozījums. Šā gada trīs mēnešos ir pārkrautas 111 160,97 tonnas, kas ir par 33% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt marta kravu apgrozījums ir uz pusi lielāks nekā 2013. gada martā.
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30