Guntars Krieviņš, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks: „2013. gada Liepājas speciālas ekonomiskās zonas pārvaldes prioritātes ir ES Kohēzijas fonda projektu īstenošana un dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošana, sadarbībā ar „Latvijas dzelzceļu”. Plānojam nākamgad pabeigt Liepājas ostas padziļināšanas projektu un uzsākt Karostas kanāla attīrīšanu, kas ļaus likvidēts piesārņojumu Karostas kanālā un uzlabos vides kvalitāti Liepājas ostā. Projektam būs pozitīva ietekme arī uz Baltijas jūru kopumā. Pieaugot kravu plūsmai ir svarīgi pilnveidot dzelzceļa infrastruktūru, paplašinot Ziemeļu parku – plānojam izbūvēt papildus jau esošajiem trīs vēl divus ceļus un pagarināt esošos. Visas investīcijas ir vērstas uz infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama ostas darbības uzlabošanai”.

Viena no 2013.gada budžeta trim sastāvdaļām ir Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kura pabeigšana paredzēta nākošā gadā. Budžetā šo darbu pabeigšanai plānoti 6,05 milj.LVL, kas ir 24,9 % no kopējā budžeta apjoma. 22,8 % no nākamā gada budžeta sastāda projekts „Karostas kanāla attīrīšana” kas ir uzsākts 2012.gadā un tā realizācija varētu beigties 2015.gadā. Projektam Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei jānodrošina līdzfinansējums 15% apmērā no attiecināmām izmaksām un jāsedz neattiecināmās izmaksas.

Liepājas SEZ pārvaldes 2013.gada pašu budžets salīdzinot ar šī gada budžetu plānots par 1,5 milj. LVL lielāks. 2013.gadā Liepājas SEZ pārvaldei būs lielāki pašu izdevumi projektu līdzfinansēšanai. SEZ attīstības programmu un ieguldījumu finansēšanai 2013.gadā no pašu ieņēmumiem paredzēts novirzīt 43,7 %. Attiecīgi iepriekšējo gadu ieguldījumu veikšanai piesaistīto kredītlīdzekļu atdošanai nepieciešams novirzīt 5,3%, nodokļu samaksai – 6,6%, darba samaksai – 16,9%, bet kārtējiem izdevumiem – 26,4 % no budžeta pašu līdzekļiem.

Lielāko pašu ieņēmumu daļu veido ostas maksas, kuras tiek plānotas saskaņā ar prognozējamo kravu apgrozījumu – 6,5 milj. tonnas un ostu maksu tarifiem. Otrs lielākais pašu ieņēmumu postenis ir maksas par telpu un teritoriju iznomāšanu. Kopā SEZ teritorijā ir noslēgti 165 dažādi nomas līgumi ar 113 firmām un fiziskām personām, no kurām gadā plānots saņemt 833,5 t.LVL.