Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas 20 gadu jubileju atzīmēs ar Biznesa konferenci “20+…”
16 . marts, 2017
Atzīmējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 20 gadu jubileju, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde rīko Biznesa konferenci “ 20+… ” , kas notiks Liepājas Olimpiskajā centrā Rožu zālē 17. martā no plkst. 12:00 – 16:30 un kuras mērķis ir izvērtēt paveikto un diskutēt par tālāku darbību, atbilstoši šodienas ekonomiskai situācijai, vajadzībām un pieprasījumam.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumu Saeima pieņēma 1997. gada 17. februārī, bet savu likumisko spēku tas ieguva 1997. gada 18. martā. LSEZ likums nosaka, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona darbojas no 1997. gada 1. marta un pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim. LSEZ ir daļa Liepājas pilsētas, kurā uzņēmēji var iegūt atbalstu investīcijām un iespēju ātrāk attīstīt savu uzņēmējdarbību. LSEZ kapitālsabiedrības saņem tiešās nodokļu atlaides no uzkrātās ieguldījumu summas ražošanā, infrastruktūrā un modernās tehnoloģijās. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus  un veicināt jaunu darbavietu veidošanu Liepājā.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš: “No vienas puses tā ir atbildība, no otras tās ir iespējas. Tā mēs visus šos divdesmit gadus, kopš Liepājas speciālās ekonomiskās zonas dibināšanas, esam strādājuši un tā arī domājam turpināt strādāt. Uzstādījums bija pilnīgi pareizs. Mēs esam tāds padomdevējs vai atbalsta punkts uzņēmējiem, kur saņemt visu nepieciešamo informāciju, lai to jau veiksmīgi tālāk iekļautu savā uzņēmējdarbībā.”
No 1997. gada – 2016. gadam LSEZ kapitālsabiedrības modernās tehnoloģijās un būvniecībā ieguldījušas ~ 260 miljoniem eiro, attīstot metālapstrādes, kokapstrādes, tekstilrūpniecības un citas nozares, palielinot ostas pakalpojumu kapacitāti un efektivitāti. 2016. gadā LSEZ kapitālsabiedrības nodarbināja vairāk nekā 2050 cilvēku, kuri saņem konkurētspējīgu atalgojumu, kas ir augstāks nekā vidēji valstī un Liepājā. LSEZ kapitālsabiedrības statusā darbojas 41 uzņēmumi.
Liepājas domes un LSEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsver, ka domājot par pilsētas ilgtermiņa attīstību, jāapzinās, ka pasaule mainās tik strauji kā gadalaiki. “20 gadi ir pietiekami ilgs posms, kura laikā pasaule un Liepāja piedzīvojusi pārmaiņas. Līdz ar Latvijas pievienošanos ES un Pasaules tirdzniecības organizācijām un tirgus ekonomikas nosacījumiem Liepāja ir zaudējusi uzņēmumus, kas turpināja strādāt ar vecām tehnoloģijām un nespēja pielāgoties tirgus apstākļiem, bet ir izveidojušies jauni uzņēmumi ar modernām tehnoloģijām, modernu domāšanu un modernu filozofiju. Šodien viens posms ir noslēdzies un mums kopīgi ir jādomā par to, kādai būt Speciālajai ekonomiskajai zonai nākamos 20 gadus - lai tā ietu līdzi laikmeta prasībām un lai tā būtu vēl efektīvāks instruments uzņēmēju atbalstam, lai tā dotu to labumu un pienesumu Liepājai, ko liepājnieki no tās sagaida. Es ceru  konference “20+” mums dos arī atbildes arī uz šiem jautājumiem.”
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas konferencē savās pārdomās par norisēm  pasaules ekonomikā un kā veidosies ASV, Eiropas un Krievijas savstarpējās attiecības un kā tas ietekmēs Latviju un Liepāju  dalīsies izdevuma “The Economist” vecākais redaktors Edvards Lukas, bet Zīmolvedības uzņēmuma Bloom Consulting direktors, Starptautiskās zīmolvedības eksperts Jose Filipe Torres pastāstīs, kādām īpašībām jāpiemīt veiksmīgam mūsdienu uzņēmējam, kādi pasākumi jāveic ekonomikas atlabšanas veicināšanai un kāda šajā procesā ir uzņēmēju loma. 
Konferencē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbību tagad un nākotnē analizēs arī Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un LSEZ valdes pirmais priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, bet uzņēmējs Lars Fogs un AirBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags stāstīs gan par biznesa parku veidošanu un darbību, gan avio pakalpojumu nozīmi.
Konferences moderators būs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols, bet tās  noslēgumā Edvards Lukas vadīs paneļdiskusiju, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem - kādi izaicinājumi tuvākajās desmitgadēs sagaida Latviju, Liepājas speciālo ekonomisko zonu? Kāda izskatīsies pasaule pēc 18 gadiem jeb 2035. gadā, kuru LR Saeima noteikusi par Latvijā izveidoto brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbības gala termiņu.
Ideja par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveidi pieder uzņēmējam Tālivaldim Vēsmiņam, kas pagājušā gadsimta 90to gadu vidū pētīja citu valstu pieredzi kā panākt straujāku uzņēmējdarbības attīstību: “Tolaik Liepāja bija dziļā ekonomiskā depresijā. Mums bija jāpierāda, ka ekonomiskā zona ir dzīvotspējīga un ka tā faktiski ir vienīgā iespēja,  lai attīstītu ostu, infrastruktūru un ražošanu. Ar ostu, transportu vien nebija iespējams radīt jaunas darbavietas, tas bija panākams ar ražošanu, tādēļ arī speciālajā ekonomiskajā zonā iekļāvām gan ostu, gan industriālās teritorijas.  No sākuma domāja, ka valstij būs mazāki nodokļu  ieņēmumi, bet, veicot analīzi, pēc diviem gadiem kļuva skaidrs, ka ieguvums ir lielāks, stimulējot atvieglojumus uzņēmējiem. Ja nebūtu šīs ekonomiskās zonas likums, tad Liepāja būtu dziļā, dziļā bedrē joprojām, bet rezultāti parāda, ka tomēr no tās bedres Liepāja ir izkārpījusies ārā un tas noticis tieši pateicoties šim speciālās ekonomiskās zonas likumam.”
AS “UPB” padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns tolaik, pirms divdesmit gadiem bija, LSEZ likuma un tā normatīvās bāzes izstrādātājs un arī pirmais LSEZ valdes priekšsēdētājs. Uldis Pīlēns atzīst: “Tas ir patiešām ir svarīgs instruments Liepājai, kura citādi bez ārējās pieejamības resursiem tolaik netika uz priekšu. Bija svarīgi aktivizēt šo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, dodot iespēju jauniem, aktīviem ārzemju investoriem pacelt viņu no tādas dziļākas bedres. Mums vajadzēja  papildināt aizejošo rūpniecisko vidi  ar jauniem, mūsdienīgiem, galvenokārt, rietumu rūpnieciskiem investoriem. Tas bija īstais laiks, kad sakrita vajadzība pēc jauniem politiskiem un saimnieciskiem instrumentiem un kopējās investīciju vides gatavību nākt un riskēt ar kādiem pasākumiem. Tas bija romantisks laiks.  Šī instrumenta savlaicīgums faktiski ir nodrošinājis jaunu, augstāka līmeņa darbavietu veidošanos un ir noņēmis visus tos riskus, ko mēs novērtējam tikai tagad, kad “Liepājas metalurgs” pārtrauca savu darbību. Tas nozīmē, ka arī no riska izkliedes viedokļa bija jāiet tas solis.”
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30