Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
Nepieciešams mainīt O. Kalpaka tilta mehānisma gultni
13. jūnijs, 2018
Veicot O. Kalpaka tilta tehnisko apsekošu konstatēts, ka nolietojies un savas funkcijas pilnvērtīgi neveic tilta labās puses gultnis, kas bojā pārējo tilta izgriešanas mehānismu un rada zināmus riskus. Vasara, kad ir skolēnu brīvlaiks, ir labākais laiks, kad gultni nomainīt un Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar pašvaldību un būvniekiem plāno tilta remontdarbus. O. Kalpaka tilta gultņa nomaiņa un izgriešanas mehānisma renovācija plānots veikt 8 nedēļu laikā un tiltu slēgt šā gada 25. jūnijā.
Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas loģiski ietekmējis arī tā ekspluatāciju.
Vācu inženieris Haralds Halls tiltu projektējis tā, lai tas būtu drošs un varētu darboties arī spēcīgāka vējā. Katra tilta izgriežamā daļa balstās uz vienu atbalsta punktu un precīzi izlīdzina sānsveri, ko nodrošina betona atsvari.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs uzsver, tilts principā stāv uz diviem balstiem un katras daļas vidū ir viens gultnis uz kura ir uzsēdināta viena tilta daļa, sabalansētas abas puses, lai viņas nesveras viena otrai pāri, apakšā griešanas mehānisms – zobrati, tilts tiek griezts. Šobrīd ir tā, ka gultnis ir nolietojies un tas ir jāmaina. Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošās informācijas tilta labā daļa ir remontēta pagājušā gadsimta 60tajos gados, bet nav zināms, kas tieši tika darīts, jo padomju militāristi nav atstājuši ne informāciju, ne kādus dokumentus.
Vēstures pētnieks Juris Raķis stāsta, ka tilta ziemeļu daļa ir grauta, spridzināta, divreiz taisīta no jauna, vispirms pēc pirmā pasaules kara, otro reizi – pēc 2006. gada notikumiem, kad tankkuģis Anna to sagrāva. Savukārt dienvidu daļa ir praktiski visu laiku ekspluatēta. Ja ziemeļu daļa ir remontēta iepriekšminēto iemeslu dēļ, dienvidu daļa pēdējo reizi remontēta ap 1968. gadu, turklāt kā norāda Juris Raķis, toreiz remonts neesot bijis kvalitatīvs – neviena daļa netika kniedēta, nebija labas stiprības materiāli.
Līdzīgi kā tas ir, piemēram, ar automašīnām, kura gadu gaitā nolietojas kādas detaļas un tās ir jānomaina, tāpat tas notiek ar milzu tehniskām būvēm, atzīst LSEZ tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs . “Vasara ir tilta remontam labākais laiks, skolēniem brīvlaiks, arī laika apstākļi atļauj. Tilts, kas sver 300 tonnas, ir jāpaceļ no balsta uz augšu, jāatbrīvo metāla pirksti pie kuriem ir piestiprināts tilts pie gultņa, jāatbrīvo gultnis, jāizceļ ārā, jāieliek cits vietā, jānostiprina.
Celtnieki ir aprēķinājuši, ka remontdarbi varētu prasīt aptuveni 8 nedēļas, kura laikā plānots nomainīt gultni tilta labajai pusei un veikt tilta izgriešanas mehānisma renovāciju. Šobrīd tiek plānoti remontdarbi un sadarbībā ar pašvaldību meklēti labākie risinājumi, kā organizēt sabiedriskā transporta plūsmu, lai iedzīvotāji varētu viegli un ātri nokļūt Karostā un no Karostas uz pilsētu.
Noskaties Liepājas SEZ pārvaldes sagatavoto video materiālu.
Galerija
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30