Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes 2015. gada spilgtākie un nozīmīgākie notikumi
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde 2015. gadā strādājusi veiksmīgi, noslēdzot divus nozīmīgus ES Kohēzijas fonda attīstības un vides projektus par kopējo summu 54 443 632,33 EUR un sasniedzot otru lielāko kravu apgrozījumu pēc ostas saimnieciskās darbības atjaunošanas 1991. gadā.
2015. gada sākumā LSEZ SIA “Pumac Liepaja” uzsāka “Liepājas biznesa centrs” paplašināšanu un izbūvēja trīs jaunas ražošanas ēkas ar kopējo plātību 12 300 m2 un vēl vienu ražošanas korpusu 1000 m2 platībā. Jūnijā tika pabeigta būvniecība, bet gada beigās jaunajās telpās strādāja divi jauni uzņēmumi, bet papildus ražošanas platības ieguvuši jau divi esošie “Liepājas biznesa centra” uzņēmumi LSEZ “Caljan Rite-Hite Latvia” SIA un LSEZ SIA “Jensen Metal”. Projekta īstenošanu atbalstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un, kā nosaka noslēgtais līgums, atbalsta intensitāte ir 50%, jeb ~1,4 milj. EUR. Tāpat ar LIAA noslēgtais līgums paredz, ka pirmās 20 jaunās darbavietas jaunās jānodrošina līdz 2015. gada beigām, kas arī tika izdarīts.
2015. gadā Liepājas ostā uzstādīja vairākus rekordus – tā 2015. gada 23. februārī no Liepājas ostas izveda kuģi “Belo Horizonte” ar līdz šim lielāko kravu – 54,2 tūkst. tonnas, kuģim sasniedzot iegrimi 11,1 m. Kā uzsvēra LSEZ SIA “Liepaja Bulk Terminal” termināla vadītājs Juris Matvejevs, tas nav nekas neparasts, bet gan loģisks pārdomāta un kopīga darba rezultāts, sadarbojoties ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi. Bet jau 7. aprīlī LSEZ SIA “Liepaja Bulk Terminal” uzstādīja jaunu rekordu un uz Arābu emirātiem aizveda 54,7 tūkst. tonnas kviešu un miežu, kas pagaidām ir lielākā krava, kas izvesta no Liepājas ostas.
Liepājas ostas stividorkompānija LSEZ SIA “DG Termināls”, dažādojot savas uzņēmējdarbības veidus, 2015. gada sākumā uzsāka bio dīzeļdegvielas ražošanu. Ražotnes maksimālā jauda mēnesī ir 800 m3 biodīzeļdegvielas, bet ieguldīto investīciju apjoms ~ 500 tūkst. EUR. LSEZ SIA „DG Termināls” valdes loceklisJānis Millers uzņēmējdarbības diversifikāciju skaidroja ar sarežģīto situāciju pasaules naftas tirgū, uzsverot, ka biodīzeļdegviela ir nākotnes produkts un lielā mērā realizācija Latvijā ir atkarīga no valsts politikas. LSEZ SIA “DG Termināls” pārsvarā nodarbojās ar ostas stividora pakalpojumu sniegšanu, pārkraujot un uzglabājot dažāda veida lejamkravas.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina pilnveidot un uzlabot Liepājas ostas darbību, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, pirmā no Latvijas ostām ieviesa loču elektroniskās kvītis un pirmā Baltijas jūras reģionā, kas to dara pilnībā, lai gan pasaulē tas nav nekas neparasts, skaidro Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis.Loču kvīts ir dokuments, kurā locis fiksē datus par ikviena kuģa ievešanu vai izvešanu no ostas. Ja līdz šim tā bija papīra kvīts, ko locis ar roku aizpildīja, tad tagad tas notiek elektroniski ar planšetdatora palīdzību, turklāt dati nekavējoties ir pieejami Kapteiņdienesta operatoriem un uzraugiem. Tāpat šobrīd ir uzsākts darbs, lai izveidotu vienotu, elektronisku Liepājas ostas datu sistēmu.
2015. gada 14. aprīlī, saskaņā ar grafiku pirmo reizi Liepājas ostā ienāca kompānijas "Stena Line" prāmis "Stena Flavia", kas Liepāju savieno ar Zviedrijas pilsētu Nīneshamnu. Ikvienai ostai ir svarīga prāmja satiksme un jau vairāku gadu garumu Liepājs speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir noteikusi draudzīgas ostas maksas un nodevas tieši prāmju satiksmei.Prāmja satiksmes atjaunošanu ar Skandināviju ir arī labs signāls Liepājas speciālas ekonomiskās zonas teritorijā strādājošajiem ražošanas uzņēmumiem ar Skandināvijas kapitālu, jo paver jaunas loģistikas un preču apmaiņas iespējas.
2015. gada 14. maijā Liepājas ostā notika vērienīgas civilās aizsardzības mācības, kuru mērķis bija apzināt iekšējos un ārējos riskus un paredzēt civilās aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai samazinātu pastāvošos draudus darbiniekiem, iedzīvotājiem, īpašumiem un videi paaugstināta drošības līmeņa apstākļos. Tik vērienīgas mācības Liepājas ostā notika pirmo reizi, kad tika iesaistīti visi ostā esošie dienesti un termināli. Mācībām sekoja līdzi arī Rīgas un Ventspils brīvostas pārstāvji. Arī turpmāk, lai uzlabotu atbildīgo dienestu darbu un savstarpējo koordināciju Liepājas ostā tiks rīkotas, vismaz reizi gadā, bet gada nogalē darbu uzsāka videocentrs un ļauj sekot līdzi notiekošajam ostā tiešsaistē.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Jahtu centrā 2015. gada 5. jūnijā svinīgi uzvilka Zilo karogu, kas ir viena no piecām globālā Vides izglītības fonda programmām un balstīta uz 29 stingriem ūdens kvalitātes, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, kā arī labiekārtojuma un servisa kritērijiem. Liepājas jahtu centrs tagad ir viena no nedaudzajām jahtu ostām Latvijā, kuru rotā pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts, kas novieto to blakus Stokholmai un Gdaņskai, un jau tuvāko gadu laikā plāno attīstīties un pilnveidoties.
2015. gadā turpinājās Karostas kanāla sanācijas projekts, kura ietvaros Karostas kanāla grunti attīrīja no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, lai sagatavotu kanāla zemūdens būvlaukumu grunts attīrīšanas darbiem. Paralēli, tika pārbaudītas vairākas tehnoloģijas kanāla grunts dūņu izsmelšanai. Karostas kanāls kā svarīga un neatņemama Liepājas ostas sastāvdaļa uzmanības lokā ir jau no pagājušā gadsimta 90to gadu sākuma - PSRS militārās bāzes darbība bija atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru Helsinku Komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā. Līdz gada beigām Karostas kanāla sanācijas darbi plānotajā apjomā tika pabeigti. Pilnībā visi darbi jāpabeidz līdz 2023.gadam.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde jau ceturto gadu izsludināja konkursu ,,Sakoptākais Liepājas ostas uzņēmums’ 2015”. Šogad pirmo vietu un piemiņas plāksni ar uzrakstu „Sakoptākais Liepājas ostas uzņēmums’ 2015” saņēma LSEZ SIA “DG Termināls”, kas ir vienīgais Liepājas ostas uzņēmums, kas savu darbību organizē atbilstoši starptautiskajam vides pārvaldības sertifikātam ISO 14001:2004, īpaši rūpējoties par bīstamajiem atkritumiem un šķirojot sadzīves atkritumus. Ieguldījumi veikti gan tehnoloģiskajā procesā, gan vides jautājumu risināšanā, nodrošinot, ka pārkraušanas process ir drošs, pārredzams un videi draudzīgs.
Uzņēmums “Ekers Stividors LP” ir kompānija ar lielu pieredzi darbā Rīgas Brīvostā un jau vairākus gadus bija LSEZ AS “Liepājas osta LM” sadarbības partneris, bet 2015. gada rudenī iegādājās uzņēmuma “Liepājas osta LM” aktīvus. SIA “Ekers Stividors LP” plāno attīstīt noliktavu saimniecību un piesaistīt ilgtermiņa klientus, kuri ir gatavi piedalīties ostas infrastruktūras attīstībā un efektīvi izmantot esošās piestātnes. Jau pirmajos darbības mēnešos uzņēmuma izdevies stabilizēt un palielināt kravu plūsmu, ko apliecina sasniegtie rezultāti – kravu apgrozījums palielinājies līdz turpat 200 tūkst. tonnām mēnesī. Tāpat ir izdevies piesaistīt jaunas kravas, piemēram, bagātinātās ogles.
2015. gadā, meklējot risinājumu stagnācijai kokmateriālu tirgū un sadarbojoties divām Liepājas ostas stividorkompānijām LSEZ SIA “Laskana” un LSEZ SIA “Ekers Stividros LP”, Liepājas ostā no bērza papīrmalkas ražoja augstas kvalitātes koksnes šķeldu un krāva kuģī. 14. oktobrī no Liepājas ostas panamax klases kuģis “Jobst Oldendorff” izveda līdz šim lielāko šķeldas kravu – 32,35 tūkst. tonnas. Koksnes šķeldu eksportēja uz Turciju, kur to izmantos kokskaidu plātņu ražošanā. Tā ir pirmā krava, kas tiek eksportēta uz Turcija, bet to vai veidosies ilgtermiņa sadarbība noteiks vairāki faktori – vai klients būs apmierināts ar šķeldas kvalitāti un kādas būs izmaksas un ieguvumi.
RO-RO kravu plūsmu virzienā no rietumiem uz austrumiem 2015. gadā diemžēl ietekmēja sankcijas pret Krieviju un Krievijas rubļa devalvācija. LSEZ SIA “Terrabalt”, reaģējot uz ģeopolitisko situāciju, meklēja kā kompensēt iztrūkstošās kravas. Tas veiksmīgi izdevās, piesaistot projektu kravas un negabarīta kravas, t.sk. NATO militāro tehniku. Kopumā ar “Stena line” prāmi no Vācijas tika atvestas 178 militārās tehnikas vienības, kas tālāk pa dzelzceļu nogādātas gan uz Rīgu, gan kaimiņvalstīm.
LSEZ SIA “Liepaja Bulk Terminal” veiksmīgi aizvadīja graudaugu sezonu, kas kulmināciju piedzīvoja 2015. gada oktobrī, bet termināls sasniedza vēl nebijušu graudaugu kravu apgrozījumu mēnesī 330 tūkst. tonnas. Lai nākotnē varētu palielināt Liepājas ostas konkurētspēju, LSEZ SIA “Liepaja Bulk Terminal” eksperimentālā kārtā graudu pārkraušanu veica arī atklātā jūrā. Termināls meklē iespējas, kā apkalpot lielos kuģus un nodrošināt pilnas kravas iekraušanu. Kuģa kraušana atklātā jūrā ir neordinārs risinājums un darbi noritēja bez aizķeršanās. Ir vairāki priekšnoteikumi, kas veicina pārkraušanas procesu, bet kā vienīgais mīnuss ir neprognozējamie laika apstākļi. Kuģa iekraušanā tiek izmantots otrs kuģis, kas ir speciāli aprīkots un piemērots šādiem darbiem.
2015.gada nogalē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde veiksmīgi pabeidza projekta “Liepājas ostas padziļināšana” realizāciju, kas tika uzsākta 2009.gada 9.aprīlī, kad Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un Latvijas Republikas Satiksmes ministrija noslēdza vienošanos par minētā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta realizāciju. Projekta ietvaros ir veikta Liepājas ostas kuģu ceļa padziļināšana līdz 12.5 m dziļumam, Brīvostas akvatorijas padziļināšana līdz 12.0 m dziļumam, savukārt Ziemas ostas akvatorijas un Loču kanāla padziļināšana līdz 7.0 m dziļumam. Kā atsevišķa projekta komponente tika realizēta Liepājas ostas Kapteiņa dienesta Kuģu satiksmes vadības centra aprīkojuma modernizācija. Projekta “Liepājas ostas padziļināšana” realizācija ir ļāvusi nostiprināt Liepājas ostas konkurētspējas pozīcijas, apkalpojot kravu plūsmas Trans-Eiropas Transporta Tīkla ietvaros.
ES Kohēzijas fonda projekta „Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija ar sliežu ceļu rekonstrukciju” ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” uzstādīja Mikroprocesoru signalizācijas sistēmu Liepājas stacijā un posmā Liepāja - Tore, kas ļauj nodrošināt mūsdienīgu stacijas darbību un ātrāk komplektēt vilcienu sastāvus un padot vagonus, kas ir ļoti svarīgi Liepājas ostas ritmiskai darbībai. Vēl “Latvijas dzelzceļš” 2015. gadā paplašināja Ziemeļu parku, kur paralēli jau esošajiem diviem sliežu ceļu posmiem izbūvēja vēl divus. Tas ļaus efektīvāk izmantot riņķveida kustību un vagonu padošanu, izmantojot gan Liepājas preču staciju, gan Ziemeļu parku.
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30