Liepājas SEZ

Saskaņā ar 2014. gada 17. decembrī noslēgto līgumu ar Vides un reģionālās attīstības ministriju par ES Kohēzijas fonda projekta „Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana, I kārta” īstenošanu, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde īsteno divus projektus - “Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem” un pilotprojektu “Liepājas ostas Karostas kanāla gultnes attīrīšana no piesārņojuma un tālākās darbu tehnoloģijas noteikšana”.

Trešā no līguma komponentēm – pilotprojekts “Liepājas ostas Karostas kanāla lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšana” īstenots jau 2014. gada nogalē. Kopējās izmaksas 9,6 milj. EUR, no kuriem nepilni 85% jeb 8 milj. EUR ir ES Kohēzijas fonda finansējums.

Izsludinātajā iepirkumā par tehnogēno priekšmetu izcelšanu no Karostas kanāla grunts uzvarējapilnsabiedrība “GTL GT INSPEKT”, kas iesniedza labāko piedāvājumu par darbu veiukšanu visās trīs Karostas kanāla daļās jeb lotēs. Darbu izmaksas – EUR 4 763 356,50 bez PVN un tos uzsāka šā gada 1. jūlijā. tie notiek pēc saskaņotā laika grafika. Kā pastāstīja pilnsabiedrības “GTL GT INSPEKT” projekta vadītājs Rolands Zelts, kanāla grunts atbrīvošana no priekšmetiem notiek pēc saskaņota laika grafika un šobrīd ir izcelti vairāk kā 600 lielizmēra priekšmeti un lielākā daļa no tiem ir tādi kādus jau varēja gaidīt – dažādos laika periodos gluži kā izgāztuvē samesti priekšmeti – kanalizācijas un ventilācijas caurules, dažādas kuģu detaļas, koka pāļi, betona enkurbloki, troses, riepas utt. Interesantākie atradumi žigulis un vismaz pusgadsimtu veca koka glābšanas laiva.

Projekta īstenošanai piesaistīti labākie ūdenslīdēji no Latvijas un Lietuvas kopskaitā 54. Kā pastāstīja viens no ūdenslīdējiem, Eduards, kuram ir ļoti liela pieredze dažādos zemūdens darbos – objekts ir ļoti sarežģīts, jo galvenokārt visa darbības notiek pēc taustes. Ja iegremdējoties vēl var kaut ko redzēt, tad veicot pāris kustības dūņas saduļķo ūdeni un vairs neko nevar redzēt, tad noderot ilggadējā pieredze.

Paralēli Karostas kanāla grunts atbrīvošanai no dažādiem priekšmetiem ir uzsākts arī pilotprojkets “Liepājas ostas Karostas kanāla gultnes attīrīšana no piesārņojuma un tālākās darbu tehnoloģijas noteikšana”, ko veic personu apvienība “EKO OSTA RR”. Darbu izmaksas – EUR 2 192 094,99 bez PVN. Viens no personu apvienības pārstāvjiem Kristaps Kaupužs pastāstīja, ka šobrīd notiek tehniskā projekta izstrāde, bet piesārņotās grunts izcelšanu plānots uzsākt septembra beigās. Tāpat Kristaps Kaupužs aicināja iedzīvotājus būs saprotošiem, jo uzsākot grunts darbus var parādīts nepatīkamas smakas un neliels piesārņojums ūdens virskārtā, bet “EKO OSTA RR” ir tam gatava un pilnībā kontrolēs procesus, lai nenodarītu kaitējumu videi un cilvēkiem.

Abi uzsāktie projekti jāpabeidz līdz šā gada beigām, bet kopumā viss Karostas kanāla sanācijas projekts jāpabeidz līdz 2023. gadam un šobrīd jāatrod finansējums vēsturiski piesārņotā grunts izcelšanai no atlikušajiem 78 ha Karostas teritorijas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš ir pārliecināts, ka finansējums tiks atrasts un plānotajā termiņā Karostas kanāla sanācija tiks īstenota.

Informācijai

Karostas kanāls

Liepājas ostas Karostas kanāls ir vēsturiski piesārņota vieta – (Nr. 17004/5138 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā). Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20. gs. sākumā. Kopš 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991. gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m², tai skaitā attīrāmā platība, kura sastāda 780 000 m².

Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru Helsinku Komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā („karstais punkts” Nr. 48, Liepājas pilsēta un osta).

Piesārņojums

1992. un 1995. gadā veiktās izpētes pamato to, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti ~ 650 000 m³ Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0.2 līdz 2.2 m, to vidējais biezums - ~ 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.