Liepāja ir daudzfunkcionāla tirdzniecības osta. Ostā tiek veikta beramkravu (lauksaimniecības kravas, celtniecības materiāli, biokurināmais, u.c. kravas), lejamkravu (nafta, naftas produkti, melases, u.c. kravas), ģenerālkravu (kokmateriāli, metāla izstrādājumi, minerālmēsli, u.c. kravas) pārkraušana. Savukārt kravas – pasažieru prāmju līnija nodrošina regulārus kravu pārvadājumus uz Trаvemnidi (Vācija).

Liepājas ostas robežas nosaka 2006.gada 20.jūnija Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.486 “Noteikumi par Liepājas ostas robežu noteikšanu”.

Īpaši strauju uzplaukumu Liepāja piedzīvo 19. gadsimta otrajā pusē, kad līdz ar dzelzceļa līnijas Liepāja – Romni (pilsēta tagadējā Ukrainas teritorijā) atklāšanu, uzsākas Liepājas industriālā attīstība. Attīstība notiek arī pēc laika posmā pēc 2. pasaules kara, kad notiek jaunu rūpniecības uzņēmumu būvniecība un esošo uzņēmumu darbības paplašināšana, pilsētas lielākie ražošanas uzņēmumi tiek aprīkoti ar augstspiediena gāzes un augstsprieguma elektroenerģijas pieslēgumiem. Šodien pilsētas industriālās teritorijas veido teritorijas, kurās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveides brīdī atradās ražošanas uzņēmumi un teritorijas, kuras ir piemērotas ražošanas uzņēmumu attīstībai.

Liepājas starptautiskā lidosta atrodas Grobiņas novada Grobiņas pagastā 7 km attālumā no Liepājas pilsētas centra. Liepājas starptautiskā lidosta ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks, kura ekspluatants ir SIA „Aviasabiedrība „Liepāja””.

Lidlauka platība ir 219 hektāri, un tā robežas nosaka 2011.gada 5.jūlija Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 537 „Noteikumi par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Aviasabiedrība „Liepāja”” lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto izmantošanu)”

Karosta ir pilsētas daļa, kura ir būvēta kā slēgta, no pārējās pilsētas nodalīta jūras un sauszemes karaspēka bāze. Šodien Karosta ir pilsētas daļa, kuras nelielā daļā ir izvietota Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūra, tās centrālo daļu aizņem publiskā un dzīvojamā apbūve, savukārt bijušās militārās apbūves teritorijas tiek pakāpeniski transformētas par uzņēmējdarbības attīstībai piemērotām teritorijām.