Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
Atzīstot, ka sliktāk vairs nevar būt, Ministru kabinets 1996. gada 17. maijā pieņem lēmumu par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveidi
17. maijs, 2020

Pirms 24 gadiem, 1996.gada 17.maijā, Ministru kabineta izbraukuma sēdē Liepājā valdība pieņēma politiski ekonomisku lēmumu par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveidi. Valdības ministros valdīja vienots viedoklis – sliktāk nekā tur jau ir, vairs nebar būt. Savukārt Liepājas uzņēmēji bija apkopojuši pasaules un Eiropas pieredzi, kā pārvarēt ekonomisko depresiju un bija pārliecināti, ka, pārdomāti veidojot uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi, var ilgtermiņā veidot Liepāju un tās apkārtni kā ekonomiski attīstītu reģionu – “Dodiet mums iespēju! Nedodiet zivi, dodiet makšķeri! Pārējo mēs izdarīsim!”.

 

Pagājušā gadsimta 90to gadu vidū Liepāju  dēvēja par ekonomiski depresīvu reģionu, kas mantojumā no Padomju savienības bija saņēmusi izpostītas un degradētas teritorijas.  No 1967. gada Liepāja  bija daļēji slēgti pilsēta, t.sk. osta un Karosta, bija PSRS militāra bāze, bet  pilsētas rūpniecība bija orientēta uz plašās Padomju Savienības militāro un civilo vajadzību nodrošināšanu. 90to gadu vidū lielie ražošanas uzņēmumi, piemēram, “Hidrolats”, Mašīnbūves rūpnīca, Dzelzsbetona rūpnīca, bija likvidēti, savukārt citi, piemēram, Lopbarības kombināts, Linoleja rūpnīca, Liepājas piena kombināts – nespēja pielāgoties jaunajiem tirgus ekonomikas apstākļiem. Bija nepieciešamas ļoti lielas investīcijas un darbs, lai sakārtotu teritorijas un veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos.

 

Ar Liepājas pašvaldības lēmumu 1991. gada septembrī tika nolemts, ka Liepājas ostai jāatsāk saimnieciskā darbība, bet tas bija apgrūtinoši, jo līdz pat 1994. gada 31. augustam Liepājas ostā joprojām atradās Krievijas kara flotes kuģi un zemūdenes. Liepājas osta pēc vairāk nekā četrdesmit gadu ilgas izmantošanas Krievijas kara flotes vajadzībām bija aizsērējusi, piestātnes, moli, viļņlauži neizmantojami tirdzniecības ostas vajadzībām, ostas akvatorija pilna ar pusgrimušiem un nogrimušiem kuģiem.

 

Izraksts no MK Izbraukuma sēdes Liepājā protokola (1996. gada 17. maijs):

Rūpniecības produkcijas ražošanas apjomi 1995. gadā samazinājās par 13,4%, salīdzinot ar 1994. gadu. Rezultātā strādājošo skaits kādreiz tik spēcīgajā rūpniecības sektorā samazinājās:

 

• 1990. gadā — 29 050 strādājošie,

• 1993. gadā — 17 552 strādājošie,

• 1994. gadā — 13 567 strādājošie,

• 1995. gadā — 10 211 strādājošie.

 

Īpaši dramatiska situācija izveidojusies Liepājas pilsētas rajonos: Karostā un Tosmarē, kuros pēc Krievijas armijas aiziešanas palicis daudz militāro pensionāru un to ģimenes locekļu bez pastāvīgas nodarbošanās.

 

Pilsētā kopējo bezdarba līmeni 1996. gada beigās var prognozēt apmēram 15—16%, bet Karostas un Tosmares rajonos tas jau tagad ir vismaz 30—40%.

 

Pilsētā izvietotais darbojošais privātais uzņēmējdarbības sektors, kā arī atdzimušās Liepājas tirdzniecības ostas aktivitātes ne tuvu nekompensē trūkstošo darba vietu skaitu. Pēdējos piecos gados nopietnus rezultātus nav devuši pašvaldības un bijušo valsts uzņēmumu pūliņi piesaistīt pilsētā kaut cik nopietnas investīcijas.

 

1995. gadā Liepājas uzņēmēji, iepazīstot pasaules un Eiropas pieredzi, par labāko atzina modeli, kas veiksmīgi darbojās: Šenonas Speciālā ekonomiskā zona Īrijā (dibināta 1959. gadā). Šenonas Speciālā ekonomiskā zona atzīta par pirmo moderno šāda veida ekonomisko zonu pasaulē ar īpašām nodokļu atlaidēm un vienkāršotām muitas procedūrām ārvalstu investoru piesaistīšanai. Šenonas Brīvās ekonomiskās zonas modelis ātri ieguva popularitāti daudzās pasaules valstīs, kuras fokusējās uz savas valsts industrializāciju, īpaši tajās valstīs, kuras vēsturiski pārcietušas kolonizāciju, vispārēju ekonomikas pagrimumu, depresiju un trūkumu – tajā skaitā arī pati Īrija. Vieni no redzamākajiem Šenonas speciālās ekonomiskās zonas modeļa pārņēmējiem ir pasaulē pazīstamā Šenžeņas (Ķīna) Speciālā ekonomiskā zona, kura šo modeli pēc vairāku mēnešu izpētes klātienē pārņēma 1980. gadā. Tajā pašā gadā Ķīnā tieši pēc šī paša parauga tika atvērtas vēl trīs speciālās ekonomiskās zonas, kuras kļuva par nozīmīgu dzinējspēku Ķīnas ekonomikas uzplaukumā, privāto investīciju piesaistē, apjomīgā prasmju un tehnoloģiju attīstībā. Taču tieši Šenžeņas Speciālās ekonomiskās zonas izveide bija pagrieziena punkts Ķīnas ekonomikas izaugsmē.

 

Liepājas uzņēmēji kopā ar pašvaldību uzrunāja Latvijas valdību un pārliecināja, ka nepieciešami jauni nosacījumi uzņēmējdarbības atbalstam. 1996. gada 17. maijā MK Izbraukuma sēdes laikā valdības ministri detalizēti iepazinās ar  ekonomisko situāciju Liepājā un atbalstīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveidi, iekļaujot tajā 65 % pilsētas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas tapšanas procesā tika nopietni meklēts, kādi faktori veicinājuši  ekonomiskās depresijas pārvarēšanu un attīstību citās Eiropas un pasaules valstīs, t.sk. Īrijā.  Par labāko modeli tika atzīta vienotā pārvaldība kopējā teritorijā, kurā iekļāva degradēto militāro bāzi Karostā, industriālās teritorijas ostu un lidostu.  industriālās teritorijas, ostu, lidostu un bijušo militāro bāzi Karostā. Arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas modelis, kas veidota uz iepriekš minētās Šenonas Speciālās ekonomiskās zonas modeļa bāzes, ir sevi pilnībā pierādījis kā nozīmīgs un darboties spējīgs ekonomikas instruments.

 

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu Saeima pieņēma 1997. gada 17. februārī.  Ar likumu tika noteikts ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kā valsts bezpeļņas organizācijas augstākā pārvalde ir Valde, kurā iekļauti 3 valsts augstākās ierēdniecības pārstāvji no atbildīgajām ministrijām – Finanšu, Satiksmes un Ekonomikas, 3 Liepājas pašvaldības pārstāvji un 3 uzņēmēji. Pirmais Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs bija uzņēmējs Uldis Pīlēns.

 

Liepājas SEZ pārvalde darbojas tiešā Ministru Kabineta pakļautībā, un līdz 2016. gadam arī pašvaldības un Liepājas Uzņēmēju pārstāvjus apstiprināja Ministru Kabinets. Grozījumi likumā tika noteikti, lai paātrinātu valdes locekļu apstiprināšanu, jo esošais pārvaldības modelis bija pierādījis sevi kā darboties spējīgs un efektīvs.  Tieši vienotā pārvaldība, kurā roku rokā strādā valsts augstākā ierēdniecība, pilsētas pašvaldība un uzņēmēji, ir sevi pierādījusi kā labākais risinājums, kas šodien atspoguļojas rezultātos un var radīt jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, kas nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā. 

 

 

Informācijai:

Šenonas Speciālā ekonomiskā zona (Īrija):

https://www.theguardian.com/cities/2016/apr/19/story-of-cities-25-shannon-ireland-china-economic-boom

http://www.chinadaily.com.cn/a/201810/15/WS5bc4b2b8a310eff3032827b6.html

 

MK Izbraukuma sēde Liepājā

https://www.vestnesis.lv/ta/id/40277

https://www.vestnesis.lv/ta/id/40278

Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30