Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Liepāja ir labs piemērs visai Latvijai - kā strādāt un attīstīties, kad zaudēts ir vadošais rūpniecības flagmanis.”
13. jūnijs, 2020

Šodien, 13. jūnijā,  vienas dienas darba vizītē Liepājā ieradās Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tā viņam ir pirmā reģionālā vizīte kā ekonomikas ministram, iepazīstot ekonomisko situāciju ārpus Rīgas. Ministrs atzina, ka Liepāja izvēlēta vairāku apstākļu dēļ, bet svarīgākais ir iepazīties, kā strādā Liepājas speciālā ekonomiskā zona, tās kapitālsabiedrības,ne un kā veidojusies un attīstījusies Liepājas uzņēmējdarbības vide Satiksmes ministrijas virzītās ostas pārvaldības modeļa kontekstā.

 

Ekonomikas ministra viedoklis ostu pārvaldības jautājumā par Liepājas SEZ pārvaldības modeļa pārveidi bija viennozīmīgs: “Mēs šodien pārliecinājāmies, ka Liepājas osta kā aktīva Liepājas speciālās ekonomiskās zonas daļa strādā veiksmīgi, atbilstoši tirgus apstākļiem. Jā, ir kravu apgrozījuma samazinājums, bet tas ir ievērojami mazāks, nekā citām Latvijas ostām, turklāt acīmredzama ir attīstība un vietējo kravu nozīme kravu apgrozījumā. Kāpēc ir kaut kas jāmaina, ja tas labi strādā? ”

 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs apmeklēja arī LSEZ SIA “Pumac Liepāja” industriālo parku “Liepājas Biznesa centrs” un tikās ar tā īpašnieku - Dānijas uzņēmēju Larsu Fogu, kurš atzina, ka ņemot vērā to, ka uzņēmuma pamatbizness ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, izšķiroša nozīme ir stabilitātei.  Investīcijas tiek plānotas 15 - 20 gadu nogrieznī, tāpēc jebkuras izmaiņas - kaut vai tikai plānotas - ietekmē uzņēmumu darbību un jaunu investoru piesaisti. “Mums ir kritiski svarīgi saglabāt līdzšinējo komunicēšanas veidu, kas ietver sevī   operatīvu un abpusēji ieinteresētu sadarbību ar Liepājas SEZ pārvaldi un pašvaldību.  Mūsu galvenais mērķis bija veidot biznesa vidi ārvalstu uzņēmējiem, sniedzot praktisku atbalstu un arī telpas ražotnes izveidošanai. Šodien „Liepājas biznesa centrā” veiksmīgi strādā 17 uzņēmumi, kas visu saražoto produkciju eksportē. Uzņēmumi kopā  nodrošina 1239 darbavietas un ražo produkciju, sākot no nelielām metāla detaļām līdz pat sarežģītam ekipējumam ugunsdzēsējiem un ūdenslīdējiem.”

 

Ministrs apskatīja arī citus industriālos parkus - t.sk. bijušo Liepājas metalurga teritoriju, kur top Liepājas Industriālais parks. Joprojām neskaidrs ir jautājums par to, kāds liktenis sagaida elektrokrāsnis, kas joprojām ir valsts pārziņā un par kurām kārtējā izsole beigusies bez rezultāta.

 

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs: “Drīzumā ir plānota vēl viena izsole, un ja arī tā noslēgsies neveiksmīgi, tad būs jāmeklē citi teritorijas attīstības scenāriji. Uzskatu, ka tā ir vēsture, ka lielu pilsētu centrā būtu jāatrodas metalurģijas uzņēmumam. Atbalstāma ir “zaļā” domāšana, kas tiek virzīta kā viens no attīstības virzieniem, attīrot teritoriju no vēsturiskā piesārņojuma un veidojot to par inovatīvu industriālu parku ar moderniem uzņēmumiem, kas rada pievienoto vērtību.”

 

Ekonomikas ministrs atzinīgi novērtēja arī Liepājas uzņēmējdarbības vidi kopumā. “Liepāja ir labs piemērs visai Latvijai - kā strādāt un attīstīties, kad zaudēts ir vadošais rūpniecības flagmanis pilsētā – Liepājas Metalurgs, kas deva ievērojamu skaitu darbavietu liepājniekiem. Situācija ir attīstījusies veiksmīgi. Viena liela uzņēmuma vietā ir radušies daudzi mazāki, taču kopējā situācija ir laba. Tas, kas pēdējos gados ir noticis ar Liepājas uzņēmējdarbības vidi un rūpniecību, ir tikai apsveicami.”

 

UZZIŅAI:

 

Liepājas SEZ pārvalde  šobrīd strādā kā iestāde, kā  teritorijas pārvaldītājs, kas šo teritoriju pilnveido un iznomā uzņēmējiem (LANDLORD princips), taču pati neveic uzņēmējdarbību. Tā atbalsta Liepājas SEZ teritorijā strādājošos uzņēmumus, kas  tiešā veidā veic uzņēmējdarbību un tiešā veidā nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus budžetā. 2019. gadā LSEZ kapitālsabiedrības nodokļos samaksājušas EUR  31 882 979,20, kas ir par 11, 25 % vairāk, nekā gadu iepriekš.  Aptuveni puse ir ražošanas uzņēmumi, bet otra puse - ostas un loģistikas uzņēmumi, kas kopumā nodrošina apmēram 2500 darbavietas ar atalgojumu, kas ir lielāks nekā valstī kopumā.  No 1997. gada līdz 2019. gadam Liepājas SEZ kapitālsabiedrības modernās tehnoloģijās un būvniecībā ir ieguldījušas ~319,1 milj. eiro.

 

 

Vairāk fotogrāfijas meklējat te: https://www.flickr.com/photos/liepaja_lv/albums/72157714686299141

Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30