Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
Saeima virza likuma grozījumus, kas paredz nemainīt Liepājas SEZ pārvaldību līdz 2035. gada 31.decembrim
28. oktobris, 2021

Latvijas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 2021. gada 26. oktobrī izskatīja jautājumu par Latvijas ostu pārvaldību un atbalstīja Saeimas deputāta Māra Kučinska ierosinājumu atstāt nemainīgu Liepājas SEZ pārvaldības modeli un nosacījumus komersantiem līdz 2035. gada 31.decembrim.

 

Kā savā iesniegumā norādīja Saeimas deputāts Māris Kučinskis, virzītie grozījumi Ostu likumā, saskaņā ar kuriem Liepājas SEZ pārvaldes forma, iespējams, tiks mainīta jau 2023.gadā, ir pretrunā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 57.pantu, kas nosaka, ka šā likuma noteikumu grozīšana nevar pasliktināt to Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrību tiesisko stāvokli, kuras uzsākušas savu darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un saņēmušas attiecīgus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas atvieglojumus. Tas nozīmē, ka grozīt Liepājas SEZ pārvaldīšanas kārtību ir iespējams tikai pēc 2035.gada 31.decembra, kad atbilstoši likuma 55.panta noteikumiem beigs pastāvēt Liepājas speciālā ekonomiskā zona.

 

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē piedalījās arī Liepājas ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Āris Ozoliņš, kurš pauda gandarījumu, ka Saeimas komisija ieklausījās arī uzņēmēju viedoklī un ņēma vērā ierosinājumus. Tāpat Āris Ozoliņš atzina, ka vēl par likuma grozījumu redakciju jālemj Saeimai, bet tas esot liels solis uz priekšu, kas ļauj Liepājas SEZ teritorijā strādājošajiem uzņēmējiem būt drošiem par savu nākotni, turpināt attīstīties un īstenot jaunus investīciju projektus. 

 

Atgādināsim, ka šā gada deviņos mēnešos Liepājas ostā piesaistītas un pārkrautas 5 060 815,69 tonnas dažādu kravu, kas ir par 8 % vairāk kā gadu iepriekš tādā pašā laika periodā. Joprojām lielākā kravu grupa ir beramkravas (66% jeb 3 332, 6 tūkst. tonnu), kam seko ģenerālkravas un lejamkravas. Kā jau vairākkārt uzsvērts  kravu apgrozījums ir mainīgs lielums, ko nosaka virkne faktoru – tā ir spēja pielāgoties tirgus nosacījumiem, ģeopolitiskajai situācijai un savlaicīga, pārdomāta investēšana infrastruktūras attīstībā. Papildus nosacījumi - stabili un skaidri darbības priekšnoteikumi, sadarbība un savstarpēja uzticēšanās starp ostas uzņēmējiem un Liepājas SEZ pārvaldi.

 

Informācijai:

Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir veidota kā vienota Liepājas ekonomiskā ekosistēma jeb pamats, kas var pilnvērtīgi funkcionēt vienotā pārvaldībā, apsaimniekojot ostu, industriālās teritorijas, lidostu, pievadceļus un perspektīvās attīstības teritorijas.

 

Liepājas speciālā ekonomiskā zonas pārvalde ir atbalsta instruments esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Liepājas SEZ teritorijā - slēdz līgumus, iznomā teritorijas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem,  rūpējas par infrastruktūras attīstību, piesaistot finansējumu no ES struktūrfondiem kuģu, auto un dzelzceļa pievadceļu izbūvei un rekonstrukcijai. Tā palīdz risināt likumdošanas un stratēģiskās attīstības un komunikācijas jautājumus, kā arī seko līdzi uzņēmumu biznesa plāna izpildei un ieguldījumiem.

Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30