Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
2021. gadā kravu apjoma pieaugums ostā, jaunas rūpnīcas un darbavietas
19. janvāris, 2022

2021.gadu Liepājas speciālā ekonomiskā zonā strādājošie uzņēmumi noslēguši ar 6,9% kopējo kravu apjoma pieaugumu ostā, ekspluatācijā nodotām piecām jaunām rūpnīcām, radītām jaunām darba vietām un apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma pieaugumu. Liepājas SEZ strādājis ar pieaugumu, ko vistiešāk ietekmēja Liepājas SEZ pārvaldes pārdomātā un ciešā sadarbība ar uzņēmējiem, gan nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru, gan atbalstot ikdienas jautājumu risināšanā, nodrošinot stabilus un saprotamus darbības priekšnoteikumus.

 

Ostas uzņēmēji ir spējuši pielāgoties tirgus situācijai, ģeopolitikai un sīvajai konkurencei Baltijas jūras reģionā, pārkraujot 7,06 milj.tonnu kravu, kas ir lielāks, kā prognozēts - par 6,9% vairāk pret 2020.gadā pārkrauto kravu apjomu.

 

Tradicionāli lielākā kravu grupa bija beramkravas - 4 724,3 tūkst. tonnu jeb 67% no visām kravām, no kurām lielāko daļu sastāda lauksaimniecības produkcija - kopumā 2021. gadā pārkrautas 2,8 milj. tonnu dažādu lauksaimniecības produktu, kas ir līdzīgi kā gadu iepriekš. Kā uzsver ostas uzņēmēji, tas ir labs rādītājs, ņemot vērā salīdzinoši zemo ražu un pieaugošo konkurenci. Otra lielākā kravu grupa – ģenerālkravas veidoja 25% jeb 1 786,5 tūkst. tonnu, savukārt lejamkravas  veidoja 8% jeb 545.9 tūkst. tonnas.

 

Lielākais kravu apjoma pieaugums aizvadītajā gadā panākts tieši ģenerālkravu segmentā. Ar prāmi pārvadāto kravu apjoms pieauga par 61,7%, kas saistīts ar iepriekš Liepājas SEZ un LSEZ SIA "Terrabalt" veiktajām investīcijām sauszemes infrastruktūrā, kā arī Stena Line lēmuma par prāmja līnijas reisu skaita palielinājumu.

 

Aizvadītā gada augustā darbu uzsāka konteineru fīderlīnija Liepāja-Gdaņska, kas ļāva uzsākt vietējo kravu konteinerizāciju Liepājas ostā, nodrošinot 124,8% pieaugumu ar konteineriem pārvadāto kravu grupā.

 

2021. gadā Liepājas ostā apkalpoti 1 652 kuģi, iebraukušo un izbraukušo pasažieru skaits veidoja 40% pieaugumu, sasniedzot 44 576 apkalpoto pasažieru. Pieaugums arī pārvadāto ro-ro vienību skaita ziņā par + 54%, bet konteineru (TEU) skaits pieaudzis par + 220%. Liepājas ostā 2021. gadā aptuveni 50% bija vietējās izcelsmes kravas. 

 

Stabila ostas darbība vienmēr bijusi cieši saistīta ar apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2021. gadā Liepājas SEZ teritorijā ekspluatācijā tika nodotas 5 jaunas ražošanas ēkas ar kopējo platību 20 840,3 m2. Februārī Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēma ekspluatācijā  jauno SIA “iCotton” ražošanas ēku Pulvera ielā 4A, Liepājā, bet augustā LSEZ SIA “GF Powdercoating” ražotni bijušajā rūpnīcas "Liepājas Metalurgs" teritorijā. Novembrī darbu uzsāka UPB Grupas "Dzelzsbetons MB" dzelzsbetona konstrukciju ražotne,  bet decembrī  ekspluatācijā nodeva vēl divas jaunas ražošanas ēkas - LSEZ SIA “RT Metāls” ražošanas ēku Karostā, Laboratorijas ielā 20 un LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks”(VOBP) ražošanas ēku Vecā ostmalā 10.  Katra no jaunajām ražotnēm nodrošina arī jaunas darbavietas.

 

2021. gadā Liepājas SEZ teritorijā uzsākta 3 jaunu ražošanas ēku būvniecība - LSEZ SIA “Pumac Liepāja”,  LSEZ "Jensen Metal" SIA un SIA “EB Liepāja”. Tāpat 2021. gadā palielinājās  ārvalstu investīciju apjomi un par savas ražošanas izvietošanu Liepājas SEZ teritorijā paziņoja 4 uzņēmumi, kuri novērtējuši Liepājas uzņēmējdarbības vides un infrastruktūras priekšrocības - Dānijas mēbeļu ražotāju "KVIST Industries" A/S,  zivju pārstrādes uzņēmums ar Lietuvas kapitālu SIA "Syfud", Somijas metālapstrādes uzņēmums LSEZ SIA “Premekon” un Norvēģijas kapitāla uzņēmums “Norplast Piemare” LSEZ AS. 

 

 

2021. gadā Liepājas SEZ pārvalde turpināja konsolidēt bijušās rūpnīcas Liepājas Metalurgs teritoriju, izmantojot arī pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu ar kopējo platību ~32 ha. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei turpināt attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma,  ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Lai diskutētu par industriālā parka izveidi Liepājā un veicamajiem soļiem Latvijas ceļā uz zaļāku ražošanu, 20. oktobrī, norisinās Liepājas valstspilsētas pašvaldības un Liepājas SEZ  pārvaldes tiešsaistes forums "Latvija ceļā uz atbildīgāku un zaļāku ražošanu — starts Liepājā", kurā foruma dalībnieki atzina, ka sekojot pasaules tendencēm bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritoriju iespējams padarīt par lielisku, zaļās ražošanas un aprites ekonomikas efektivitātes piemēru. Savukārt novembrī sabiedriskajai apspriešanai tika nodots bijušās rūpnīcas Liepājas Metalurgs izstrādātais lokālplānojums, kurš paredz to no slēgtas teritorijas pārvērst par publisku, izveidojot vienotu un pieejamu infrastruktūru.

 

 

 

2021. gadā Liepājas SEZ pārvalde  uzsāka īstenot projektu “Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā – 2. kārta”, kura ietvaros tiek rekonstruētas ostas 71., 72., 83., 85., 86., 87. piestātni un pārbūvēs Atslēdznieku ielas posmu. Saskaņā ar iepirkumu darbus veic SIA "TILTS”, kas piedāvāja saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu par zemāko cenu - 2 616 525,45 EUR, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Zvejniecības nozare Liepājas ostā visos laikos ir bijusi ļoti nozīmīga.  Sakārtojot nepieciešamo infrastruktūru, Liepājas SEZ pārvalde atbalsta zvejniecību, palīdzam uzlabot zvejnieku  ikdienas darba apstākļus un reizē sakārtojot pilsētvidi, padarot to pievilcīgu ikvienam liepājniekam un pilsētas viesim.

 

 

 

Liepājas SEZ pārvalde 2021. gadā uzsāka īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 EUR, no kurām 4 350 000,00 EUR ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.  Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji  netiks vairs pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte visā Baltijas jūras reģionā.

 

 

 

Tāpat 2021. gadā Liepājas SEZ pārvalde turpināja darbu pie ES Kohēzijas fonda projektus, kas paredz 2022.-2023. gadā veikt gan apgaismojuma izbūvi Loču kanālā un Karostas kanālā, kā arī vadulu izbūvi pie O.Kalpaka tilta. Vienlaikus notika aktīvs darbs, lai uzsāktu gatavošanos nākamajām ES Kohēzijas fonda periodam.

Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30