Liepājas ostā turpina palielināties šķeldas kravu apgrozījums, kas pieaudzis par 7,7%, stabils palicis ro-ro kravu apjoms. Uzņēmēji arī aktīvi gatavojas jaunai graudaugu sezonai, pirmās graudu kravas uzņemtas jau jūlijā, savukārt pirmajos sešos mēnešos kopējais kravu apgrozījums Liepājas ostā bija 3,6 miljoni tonnu.
Gan Liepājas, gan citu Latvijas ostu darbu ietekmē ģeopolitiskā situācija, pārmaiņas loģistikas virzienos un kravu veidos. Transporta un loģistikas nozare aktīvi strādā, lai pieasaistītu jaunas kravas un veicinātu to apjoma pieaugumu, tiek veidoti alternatīvi loģistikas koridori, tostarp dažādiem nišas produktiem, it īpaši ar augstu pievienoto vērtību, piemēram konteineru un ro-ro kravām. Tāpat tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas apkopotajiem datiem 2023. gada pirmajā pusgadā kopējais kravu apjoms krities, vienlaikus Latvijas ostās pieaug apgrozījums vairākos kravu segmentos, kā arī palielinās dzelzceļa iekšzemes pārvadājumi. Joprojām ostu un dzelzceļa kravu apgrozījumu ietekmē šī brīža ģeopolitiskā situācija un gada sākumā pieņemtais lēmums, kad stājās spēkā sankcijas attiecībā uz Krievijas naftas produktiem.
Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi, 2023. gada pirmajā pusgadā salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu, kopējais kravu apjoms Latvijas ostās krities par 14,2% jeb 3,4 miljoniem tonnu. Kravu apgrozījuma izmaiņas galvenokārt ietekmē arvien sarūkošais pieprasījums pēc ogļu kravām, savukārt, piemēroto sankciju rezultātā, samazinājies arī naftas produktu apgrozījums. Vienlaikus vērojams labības kravu apgrozījuma pieaugums par 7,4% lielajās ostās un kopējais kravu apgrozījuma palielinājums Latvijas mazajās ostās – Skultē, Salacgrīvā, Mērsragā un Rojā, kur kravu apjoms kāpis par 17,4%.
Rīgas ostā šī gada pirmajā pusgadā par 20% palielinājies labības kravu apgrozījums, bet sarucis ogļu un naftas produktu kravu apjoms. Kopumā šajā periodā pārkrautas 9,6 miljonu tonnas kravu.
Ventspils ostā minētajā periodā kopskaitā apstrādātas 5,7 miljoni tonnu kravas. Kopējo kravu apgrozījumu ietekmējis samazinājums ogļu, naftas produktu un ro-ro kravu apjomā. Neskatoties uz kravu apgrozījuma kopējo samazinājumu, ostā vairāk nekā četras reizes pieaudzis rūdas kravu apjoms, par 3,6% kokmateriālu apgrozījums, kā arī desmitkāršojies celtniecības materiālu apgrozījums.
Līdzīgi kā ostas, arī dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmē ģeopolitiskā situācija, un kopējais kravu apgrozījums gada pirmajos sešos mēnešos samazinājums par 36,7% salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu. Kravu pārvadājumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja kritums akmeņogļu, minerālmēslu, koksnes un naftas produktu grupās. Savukārt par 18,3% pieaudzis labības kravu apgrozījums.
Izaugsmes tendences vērojamas iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumos, kas pirmajā pusgadā kopskaitā palielinājušies par 10%, turklāt melno metālu kravu segmentā pieaugums bijis pat 67% apmērā.
