Liepājas SEZ

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusā darbojās 33 uzņēmumi. Liepājas SEZ kapitālsabiedrības un Brīvās Zonas statuss tika piešķirts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībai SIA „GI Termināls”, kura darbības specializācija saistīta ar lejamkravu pārkraušanu un uzglabāšanu.

2010. gadā Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi četrus ilgtermiņa nomas līgumus.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrību ieguldījumi

LVL

5.32 milj.

Kapitālsabiedrību nefinansu investīcijas no kurām var saņemt tiešo nodokļu atlaides

LVL

60.446 milj.

Kopējais neto apgrozījums 2010. gadā

LVL

19.998 milj.

Eksporta apgrozījums (33.10%) no kopējā neto apgrozījuma

Galvenās Liepājas SEZ kapitālsabiedrību produkcijas eksporta valstis bija Dānija, Vācija, Nīderlande, Lietuva, Krievija, Baltkrievija, Zviedrija u.c. No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām lielākie eksporta apjomi bija:

LSEZ SIA "Laskana"

LSEZ SIA "Glen oil"

LSEZ SIA "Lesjofors Springs LV"

LSEZ SIA "Jensen Metal"

LSEZ SIA "Caljan Rite-Hite Latvia"

LSEZ SIA "DG Termināls"

LSEZ SIA "Scan-Plast Latvia"

Darba vietas un vidējās algas

2010. gadā Liepājas SEZ kapitālsabiedrībās tika nodarbināti 1403 darbinieki. 2010. gadā Liepājas SEZ kapitālsabiedrību kopējais darba vietu skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, palielinājās par 22 darba vietām. Vidējo darba vietu skaita pieaugumu devušas šādas kapitālsabiedrības:

LSEZ SIA "Liepaja Bulk Terminal LTD"

25

LSEZ SIA "Erke"

23

LSEZ SIA "Lesjofors Springs LV"

16

LSEZ SIA "Jensen Metal"

12

LVL

Liepājas SEZ kapitālsabiedrību mēneša vidējā bruto darba alga (avots: kapitālsabiedrību dati)

LVL

Mēneša vidējā bruto darba alga Liepājas pilsētā (avots: www.liepaja.lv)

LVL

Mēneša vidējā bruto darba alga Latvijā (avots: www.csb.gov.lv)

Vairākos uzņēmumos alga nesasniedz vidējo līmeni, kas aprēķināts pilsētā. Šāda situācija skaidrojama, galvenokārt, ar to, ka uzņēmumi nodarbina nepilna darba laika strādniekus, darbos, kur nav nepieciešama īpaša kvalifikācija, kā arī pieņemot darba tirgū piedāvāto darbaspēka kontingentu, kas nav ieinteresēti strādāt pastāvīgu un atbildīgu darbu. Tādā veidā tiek nodrošināta minimālā iztika daudziem bez darba esošajiem.