Liepājas ostai 320
1263. gads
Pirmās rakstiskās ziņas par Līvas (tagad Liepājas) ostu, kad tā pieminēta kā bīskapa īpašums. Osta atradusies Līvas upes lejtecē, kas jūrā ietecējusi tagadējo Ziemeļu kapu rajonā. Līvas upe vairākkārt mainījusi savu grīvu un pēdējā Līvas ostas atrašanās vieta bijusi starp tagadējām Vītolu un Ausekļu ielām.
1300. gads
Līvu ar ostu iegūst Livonijas ordenis.
1621. – 1739. gads
Liepājas tirdznieciskie sakari, lai gan preču apjoma ziņā nelieli, tomēr bija ļoti daudzpusīgi. Liepājas lielākā konkurente 17. gadsimta sākuma bija Mēmeles osta, taču tas neapturēja vietējos tirgotājus veidot sakarus ar Lībeku, Amsterdamu, Gotlandi, Ķīli, Stokholmu, Dancigu, pat Lisabonu un virkni citām, tuvām un tālām ostām
1625. gads
18. martā Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs Frīdrihs piešķīra Liepājai pilsētas tiesības. Tas bija tālredzīgs solis, kas norādīja uz to, ka hercogs šeit redz zīmīgu, līdz šim nerealizētu potenciālu. Šajā laikā Liepājā auga iedzīvotāju skaits un mērenos tempos arī pieauga tirdzniecība. Starp ievērojamākajām eksporta precēm bija– labība, sālīta gaļa, linsēklas un ādas, savukārt importēta tika sāls, siļķes, kaļķis un dzelzs.
~ 1640. gads
Aizsērējot Līvas un Pērkones upēm, Liepāja palika bez ostas.
1660. gads
Olīvas miera līguma rezultātā Vidzeme tika atdota Zviedrijai un turpmāk poļu tirdzniecības ceļi vairs neveda uz Rīgu, bet gan uz Kurzemes ostām, tai skaitā arī uz Liepāju. Šajā laikā šeit pieauga labības eksports un plauka tirdznieciskās saites ar nīderlandiešu tirgotājiem.
Viena no vecajām labības noliktavām ostā. 20. gadsimta sākumā uzņemta fotogrāfija © Liepājas muzejs
1677. gads
Liepājā ierodas Hercoga Jēkaba vecākā dēla un mantinieka Frīdriha Kazimira aicinātais holandiešu kuģubūves meistars Heinrihs Jansens. Ierodoties Liepājā, viņš ķeras pie divu kuģu būvniecības – “S. Casimirus” un “S. Sophia”. Aptuveni, šaja gadā, lai nodrošinātu gan ienākošo kuģu aprūpi, gan arī ar mērķi likt nopietnus pamatus tālākai kuģubūvei, Hercogs Jēkabs dod atļauju nodibināt kuģu būvētavu. Ņemot vērā to, ka mākslīga osta šajā laikā šeit vēl nebija iekārtota, kuģi tika būvēti jūras krastā.
1682. – 1698. gads
Liepāja piedzīvoja kuģubūves uzplaukumu. Šeit tika uzbūvēti 25 kuģi, pie kuru tapšanas strādāja arī vairāki pieredzējuši amatnieki no Ventspils.
~ 1685. gads
Liepājas rēderis Vilhelms Gifenihs savu šeit būvēto kuģi “Weisses Lamm” (Baltais jērs) kapteiņa Josta Jansena Hāna vadībā sūtīja ar precēm uz Rietumindiju.
1697. gads
Augustā Polijas karalis Sigismunds Augusts apstiprināja pirmo ostas izbūves projektu. 3.oktobrī sākās ostas izbūve, iedzenot pirmo pāli tagadējā Tirdzniecības kanāla rajonā. Tika uzsākti pirmie nozīmīgie Liepājas ostas būvdarbi, kas paredzēja ostas tīrīšanas un padziļināšanas darbu veikšanu. Līdz tam tirgotāji bija spiesti uzturēties reidā, jo dabiskā Liepājas ezera caurteka uz jūru bieži aizsērēja.
Stāvēšana jūrā ne tikai apgrūtināja tirdzniecību, bet arī pakļāva kuģus briesmām, par ko liecina fakts, ka gadu iepriekš pie Liepājas, vētras laikā tika sadragāti 14 noenkuroti kuģi.
Stāvēšana jūrā ne tikai apgrūtināja tirdzniecību, bet arī pakļāva kuģus briesmām, par ko liecina fakts, ka gadu iepriekš pie Liepājas, vētras laikā tika sadragāti 14 noenkuroti kuģi.
