Liepājas SEZ

1700. gads

Ostas izbūve veicināja kuģošanu un šajā gadā ostu apmeklēja jau ap 100 kuģiem. No Liepājas eksportēja labību, kokmateriālus, ādas un citaslauksaimniecības preces, bet importēja sāli, siļķes, celtniecības materiālus, metālizstrādājumus un citas preces.

1703. gads

Noslēdzas ostas celtniecības pirmais posms:

kanāla platums 13 m
dziļums 2.9 – 3.2 m
garums 1800 m

1705. gads

Lielā Ziemeļu kara laikā (1700.-1721.), uz dienvidiem no jaunās ostas, gandrīz pašā jūras krastā, zviedri uzbūvēja cietoksni, kura mērķis bija piesegt uz dienvidaustrumiem pārvietojošos karaspēku no ienaidnieka uzbrukumiem flangā. Liepājas jaunā osta atviegloja papildspēku un citu karaspēkam nepieciešamo resursu plūsmu, ko zviedri augsti novērtēja.

Foto © Liepājas muzejs

1725. gads

Pabeidz ostas kanāla rakšanu.
Tā platums 43 – 65 m.

1736. gads

Liepāju piemeklēja postoša vētra, kuras rezultātā ostas ieejā tika sanests tik daudz smilšu, ka tās dziļums atsevišķās vietās sasniedza vien tikai metru, kā arī tika sadragāti vairāki kuģi un bojā gāja 39 cilvēki.

Lai turpmāk izvairītos no šādiem postījumiem, tika paredzēts pagarināt ostas ziemeļu molu un nostiprināt krastu. Osta tika padziļināta un ieeja norobežota ar diviem paralēliem dambjiem, kas bija veidoti no pakšu kastēm, pildītām ar akmeņiem.

Kā jau var noprast, šajā laikā galvenais impulss ostas labiekārtošanai bija nepieciešamība pasargāties no dabas radītām briesmām.

Foto © Liepājas muzejs

1737. gads

Liepājā dzīvojošais kuģu būves meistars Berebds Heins veiksmīgi uzbūvēja un nolaida ūdenī 73 pēdas garu un 22 pēdas platu fregati. Tās tauvas tikušas taisītas Kēnigsbergā, enkuri Zviedrijā, savukārt buraudekls ir nācis no Pēterburgas. Nākamā gada martā hercogs Ernsts Johans atļāva šo fregati nosaukt savā vārdā un atcēla tai ostas nodevas.

1795. gadā

Kurzemes hercogiste tiek pievienota Krievijas impērijai. Būtiskas izmaiņas ostā nenotiek.

Tālāk:

XVIII