Liepājas SEZ

Liepājas ostai 320

1808. gads

Tirdzniecība Liepājas ostā, kā jebkurā citā, visos laikos ir bijusi pakļauta kāpumiem un kritumiem, kas izrietēja no politiskiem procesiem. Šajā gadā Liepājas ostā visa gada laikā bija ienākuši vien 63 kuģi. Tas ir saistāms ar kontinentālo blokādi, kurai pēc Tilzītes miera noslēgšanas 1807. gadā pievienojās arī Krievijas impērija, tā sekas bija preču apmaiņas izsīkums.

Hercoga Pētera Bīrona laikā Kurzemes un Zemgales hercogiste nonāca Krievijas sastāvā. Foto © Liepājas muzejs

1814. — 1839. gads

No Liepājas kuģu būvētavām tika nolaisti 19 kuģi, galvenokārt vietējo tirgotāju un zvejnieku vajadzībām. Taču neskatoties uz to, ka kuģubūve šajā laikā nenorisinājās lielos apmēros, bija nepieciešams pastāvīgi labot gan savus, gan arī iebraucēju kuģus. Tā rezultātā krājās vietējo meistaru pieredze, kas savukārt gadsimta otrajā pusē, pilsētas uzplaukuma laikā, nodrošināja viņiem gan turpmāku darbu, gan arī labu reputāciju.

1821. gads

Uzbūvēts Liepājas ostas loču tornis.

Burinieks Liepājas ostā. 19. gadsimta otra puse.
Foto © Liepājas muzejs

1853. – 1856. gads

Krimas kara kontekstā Lielbritānijas un Francijas apvienotā flote bloķēja Krievijas ostas, paralizējot kuģu satiksmi, tai skaitā arī Liepājā. Liela daļa kapteiņu, lai izvairītos no nepatikšanām, pārrakstīja savu jūrā esošo kuģu piederību citu valstu ostām. Liela daļa vietējo rēderu savus kuģus pārdeva, tādējādi krietni samazinot Liepājas kuģu skaitu. 8 no Liepājā esošiem kuģiem kā trofejas paņēma britu flote.

1858. gads

Tika izstrādāts ostas paplašināšanas un rekonstrukcijas plāns.

Krimas pussalas karte (1855. gads). Foto © Liepājas muzejs

1861. gads

Tika uzsākta ostas paplašināšanas un rekonstrukcijas plāna realizācija. Projekta rezultātā līdz 1868. gadam pagarināja esošos molus:

Dienvidmols 994 m
Ziemeļmols 819 m
Dziļums pie moliem 6 m

Ostas kanāla malās izbūvēja koka krastmalu 16-20 m platumā un kuģu ceļa dziļums sasniedza 6,4 m. Ap šo laiku Liepājas ostā ik gadu ienāk ap 215 kuģu.

1868. gads

Sāka darboties Liepājas bāka, kas strādā vēl šodien. Bāka būvēta no čuguna konusiem, kas izgatavoti Liepājā A. Meinharda lietuvē, bet bākas lukturis tika atvests no Anglijas, no brāļu Čansu rūpnīcas.

1869. gads

Tika uzsākta Liepājas – Romnu dzelzceļa būve. Savas atrašanās vietas un neaizsalstošās ostas dēļ, Liepāja sāka attīstīties par nozīmīgu Krievijas impērijas eksportostu.

1870. gadā eksportējamo preču pieplūdums Liepājā bija tik liels, ka osta nespēja ar to tikt galā, un bija steidzami nepieciešams ostu labiekārtot ienākošās labības uzņemšanai un eksportēšanai. Pagarināti un pilnveidoti tika arī Liepājas moli. Pilnīgi satiksme pa Liepājas – Romnu dzelzceļu tika atklāta 1874. gada jūnijā, un līdz ar ostas rekonstrukcijas darbiem apgrozība ostā nostabilizējās 1880. gados.

Liepājas dzelzceļa stacija. 19.-20. gadsimtu mija.
Foto © Liepājas muzejs

19. gadsimta beigu pastkartīte, kurā redzama
Liepājas osta, kā arī muitas biržas un stacijas ēkas.
Foto © Liepājas muzejs

1871. – 1875.gads

Liepājas ostu apmeklē vidēji:

460 kuģu gadā.

1880. –tie gadi

Šajā desmitgadē izraka Ziemas ostu un izbūvēja Ziemeļu un Dienvidu preču stacijas, kur apstrādāja:

300 vagonus dienā.

1876. gads

Pēc Krišjāņa Valdemāra un K. Dāla iniciatīvas Liepājā tiek dibināta Liepājas navigācijas skola. Ņemot vērā liepājnieku gadsimtu ilgo saikni ar jūrniecību, kvalitatīva izglītības iestāde šajā nozarē pavēra Liepājas jūrniekiem vēl plašākas karjeras iespējas, nekā jebkad iepriekš. Šeit tika sagatavoti labi speciālisti, no kuriem daudzi vēlāk strādāja uz lielajiem Transatlantijas laineriem kā stūrmaņi un kapteiņi, un mūsdienu Liepājas Jūrniecības koledža ir šo jūrnieku izglītības tradīciju mantiniece.

Liepājas Navigācijas skolas ēka padomju gados. Foto © Liepājas muzejs

Navigācijas skolas projekts. Foto © Liepājas muzejs

Jūrskolotāja Kristiāna Dāla portrets. Foto © Liepājas muzejs

1888. gads

Tika nodibināta Amatnieku un kuģinieku biedrība, kura rūpējās par to, lai nelaimē nonākušajiem biedriem būtu iespēja gūt palīdzību. Ņemot vērā straujo pilsētas industrializāciju, paralēli sāka attīstīties arī dažādas strādnieku biedrības, kas rūpējās par viņu sociālo labklājību.

1892. gads

Pēterburgā tika apstiprināts Krievijas impērijas kara flotes bāzes – Karostas, būvniecības projekts. Tika uzsākta arī pilsētas fortifikāciju sistēmas būvniecība, kuras 8 galvenajiem kompleksiem bija paredzēts pasargāt Liepāju gan no sauszemes, gan jūras uzbrukuma.

Kara osta tika celta kā autonoma vienība – šeit bija savi veikali, dzīvojamās ēkas, darbnīcas un pat sava, no pilsētas neatkarīga, pasta nodaļa. Lai atdalītu ieeju Karostā no tirdzniecības ostas, to starpā tika uzcelts atsevišķs mols. Pēc imperatora Nikolaja II rīkojuma, kara osta sākotnēji tika nosaukta par “Imperatora Aleksandra III ostu”, par godu viņa tēva piemiņai.

Šajā periodā molu un viļņlaužu būvei tika izmantoti:

betona masīvi 12 000
akmens 114 000 m³
smilts 40 000 m³
grants 18 000 m³
cements 80 000 tonnas

Būvdarbos bija iesaistīti 8 tvaikoņi, 70 dažāda cita tipa kuģi un liellaivas. Ostas moli un viļņlauži kalpo vēl šodien un saglabājušies tādā pat izskatā, izņemot 1997.gadā kapitāli izremontēto Dienvidu molu. Ostas dziļums pēc izbūves sasniedza 9 - 10 metrus.

19. gs. beigas

Caur Liepājas ostu izved:

6.7% Krievijas eksporta

labība, kokmateriāli, lauksaimniecības produkti.

Tālāk:

XIX