Liepājas SEZ

Liepājas ostai 320

20. gs. sākums

Ostas paplašināšanas darbi veicināja to, ka 20.gadsimta sākumā Liepāja kopā ar Pēterburgu, Odesu, Tallinu un Rīgu bija viena no piecām lielākajām Krievijas impērijas ostām. Galvenās eksportpreces bija tradicionālās: labība, kokmateriāli un dažādi lauksaimniecības produkti. Imports bija ievērojami mazāks un caur Liepājas ostu ieveda sāli, minerālmēslojumu, metālu un metālizstrādājumus, mašīnas, akmeņogles, kokvilnu, koloniālpreces.

1900. gads

Liepājas ostu apmeklē:

2279 kuģu.

1903. gadā

Septembrī Liepājā ieradās Krievijas imperators Nikolajs II un viņa ģimene. Šīs vizītes laikā tika iesvētīta Karostā celtā svētā Nikolaja Jūras katedrāle, kuras galvenais finansētājs bija pats imperators un viņa ģimenes locekļi. Cars un viņa ģimene tika svinīgi sagaidīti – gan pilsētas ielas, gan osta tika izgreznotas par godu šim zīmīgajam notikumam.

Krievijas imperatora Nikolaja II jahta brīdi pirms
došanās uz Karostu. 1903. gads. Foto © Liepājas muzejs

1907. gads

Emigrantu pārvadāšanu pa līniju Liepāja – Ņujorka – Halifaksa zem Krievijas karogiem uzsāka dāņa Pētera Bornholda kompānija “Krievijas – Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrība”. Šī kompānija īsā laikā ieguva lielu popularitāti, jo šīs kompānijas kuģi bija ērti un moderni, kā arī apkalpes algas un darba apstākļi uz tiem bija labāki nekā uz konkurentu kuģiem.

Foto © Liepājas muzejs

1913. gads

Ostu apmeklēja 1 738 kuģi un ostā tika pārkrauts:

kravas 1 548 119 tonnas
zirgi 5 938
aitas 7
suņi 2
sabuļi 2
spaiņi spirta 465 060

No Liepājas izbraukuši 70 732 emigranti.

1915. gads

Maija sākumā vācu karaspēka daļas sāka izvietoties Liepājas ieņemšanai. Pilsētu tika paredzēts ielenkt un galveno uzbrukumu veikt no Grobiņas puses. Ar karakuģu atbalstu tika pārvarēta nelielā pretestība, un vācu kontrolē Liepāja nonāca jau 8. maijā.

1918. gads

23. novembrī Liepājas tirdzniecības ostā pirmo reizi kopš Pirmā pasaules kara sākšanās ienāca neitrālas valsts kuģis. Šajā sarežģītajā laikā ne tikai ostā, bet arī visā pilsētā bija problēmas ar kārtības uzturēšanu.

Iedzīvotāji piedzīvoja darba un galvenokārt, pārtikas trūkumu. Liels nopelns iedzīvotāju uzturēšanā bija vietējiem zvejniekiem. Zveja gan kara laikā, gan arī pēc tā bija bīstama – 1918. gads vien prasīja 12 zvejnieku dzīvības. Trīs no tiem gāja bojā viņu laivai saduroties ar mīnu. Taču, neskatoties uz šīm briesmām, šajā gadā zvejot gāja ap 800 jūrnieku.

Darba brīdis. Zvejnieku piestātne pēc Pirmā
pasaules kara. Foto © Liepājas muzejs

1920.-tie gadi

Pēc 1. pasaules kara neatkarīgās Latvijas laikā Krievijas tranzīts caur Liepāju krasi samazinājās, līdz ar to samazinājās arī kuģu un kravu apgrozījums ostā. Līdz 1929.gadam vidējais kravu apgrozījums bija vidēji 240 000 tonnas gadā, vēl vairāk samazinoties pasaules ekonomiskās krīzes periodā līdz 1933.gadam.

1921. gads

Jaunajā pēckara situācijā, ar mērķi nodrošināt tālāku ostas attīstību, pirmo reizi izskanēja jautājums par brīvostas atklāšanu. Liepājas Biržas komiteja gada sākumā iesniedza valdībai projektu, kas jau februārī tika nodots apstiprināšanai Ministru kabinetā. Brīvostas ierīkošanai tika izraudzīta vieta starp Ziemas un Ziemeļu ostu, kur 1931. gadā lika tās pamatakmeni, un jau tajā pašā gadā ienāca pirmās tranzītpreces.

Liepājas brīvostā ierodas pirmais tvaikonis «Regent», kuģī iekrauj kokmateriālus. Foto © Liepājas muzejs

1931. gads

Lai rosinātu ekonomisko aktivitāti Liepājas ostā, tai tika piešķirts brīvostas statuss.

Pēc 1934. gada, sākoties Latvijas ekonomikas augšupejai, uzlabojās arī situācija Liepājas ostā. Naudas izteiksmē:

	Eksports	Imports
1938. gadā	33.6 milj. latu	14.2 milj. latu
1933. gadā	3.3 milj. latu	6.3 milj. latu

1939. gads

Liepājā ieradās padomju kreiseris «Kirov» eskadras mīnkuģu «Smetļivij» un «Stremiteļnij» pavadībā. Kreiseris, iebraucot reidā, salutēja ar 21 lielgabalu šāvienu, pēc kā tika atskaņota Latvijas himna un «internacionāle». Ar salūta šāvieniem atbildēja reidā esošais Latvijas flotes karakuģis «Virsaitis».

Līdz ar Latvijas nonākšanu Padomju Savienības ietekmes sfērā, Liepāja uz diviem turpmākajiem gadiem kļuva par vistālāko padomju flotes rietumu bāzi, un vēlākos gados par nozīmīgu vācu karaspēka militārās satiksmes centru. Taču šīs Liepājas lomas dēļ, dārgi nācās samaksāt gan pilsētas vēsturiskajai apbūvei, gan arī tās iedzīvotājiem.

Atjaunošanas darbi ostā. Foto © Liepājas muzejs

Kara radītie postījumi Liepājas kanālmalā. 1945. gads. Foto © Liepājas muzejs

1946. gads

Pēc 2.pasaules kara uzreiz atsākās ostas darbība, jo ostas saimniecība 2. pasaules kara notikumos bija salīdzinoši maz cietusi. Šajā gadā ostā ienāca 207 kuģi un tika apstrādātas 434 600 tonnas kravu.

Zvejas rīku darbnīca zk «Boļševiks». 1966.g. Foto © Liepājas muzejs

16. martā tika nodibināta pirmā zvejnieku kopsaimniecība ar nosaukumu «Boļševiks». Pēc 2. pasaules kara Padomju Latvijā pastāvēja zvejnieku sociālistiskās kopsaimniecības (kolhozi) un valsts zvejniecības uzņēmumi. Zvejnieku kopsaimniecību apkalpošanai tika izveidotas tā saucamās Motorizētās zvejas stacijas, kas apkalpoja zvejnieku kolhozus ar viņu rīcībā esošajiem kuģiem.

Minētā kārtība pastāvēja līdz 1959. gadam, kad MZS sistēmu likvidēja. Tā bija kļuvusi par bremzējošu faktoru zvejnieku kopsaimniecību attīstībā, jo zvejniekiem bija neizdevīgi nomāt zvejas tehniku. Tādējādi no 1959. gada zvejnieku kopsaimniecības bija tiesīgas iegādāties zvejas kuģus un veidot savu zvejas floti, kā arī tās apkalpojošo un remonta bāzi.

Foto © Liepājas muzejs

Vakara idille. Foto © Liepājas muzejs

1951. gads

Liepājas osta kā tirdzniecības osta tika slēgta un to izmantoja tikai militārām, kā arī zvejas ostas vajadzībām.

1954. gads

Aprīlī no Liepājas pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara uz siļķu zveju Ziemeļjūrā devās 9 kuģi. Neskatoties uz to, ka aprīkojums uz šiem kuģiem nebija moderns, sešu mēnešu ilgajā reisā tiem izdevās iegūt neparedzēti lielu lomu. Šis veiksmīgais reiss pierādīja tāljūras ekspedīcijas zvejas potenciālu, liekot drošu pamatu tālākai attīstībai.

Foto © Liepājas muzejs

1956. gads

Gada beigās nelielā ostas daļā (Ziemas ostā un daļā Brīvostas) tika atjaunota tirdzniecības ostas darbība ar tiesībām ienākt tikai padomju kuģiem.

1964. gads

Ar PSRS Zivrūpniecības ministrijas Rietumu baseina galvenās pārvaldes ,,Zapriba” (rietumu zivs) 1964. gada 18. februāra pavēli Nr. 67 un saskaņā ar Rietumu baseina zivrūpniecības galvenās pārvaldes 1963. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 85 kā patstāvīga saimnieciskā vienība tika izdalīta Okeāna zvejas flotes Liepājas bāze (OZFLB) ar savu traleru floti, kas turpmāk attīstījās par spēcīgu saimniecisko vienību, kas tālāk organizēja un veicināja tāljūras zveju.

1966. gads

Aktīvākais gads ostā, laikā, kad tika apstrādāti tikai padomju kuģi. Šajā gadā apstrādātas 1 508 000 tonnas kravu.

1967. gads

Tirdzniecības osta atkal tika slēgta un pilnībā nodota PSRS Jūras kara flotei. Civilā apritē tika atstāta tikai neliela daļa Tirdzniecības kanāla, kur darbojās Liepājas Okeāna zvejas flotes bāze un zvejnieku kooperatīvā saimniecība «Boļševiks», vēlāk «Kursa»

1978. gads

Zvejnieku kopsaimniecība “Boļševiks” bija kļuvis par lielāko zvejnieku kolhozu Latvijas teritorijā. Uz šo laiku kopsaimniecība bija krietni augusi – tajāstrādāja ap 1500 darbinieku, kā arī kolhozs savā rīcībā bija ieguvis gan jaunu tehniku pārstrādei, gan arī zvejas aprīkojumu.

1991. gads

Pēc valsts neatkarības atgūšanas, Liepājas pilsētas valde 1991. gada 27. septembrī pieņēma lēmumu par tirdzniecības ostas statusa atjaunošanu.

1992. gads

1. janvārī, pēc gandrīz 50 gadus ilga pārtraukuma, atjaunotajā Liepājas ostā ienāca pirmais ārvalstu tirdzniecības kuģis, zem Polijas karoga peldošais kuģis «Hainovka», kurš Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīcā saražoto spraukumu kravu nogādāja Dānijā, līdz ar to atvērdams jaunu lappusi Liepājas ostas attīstības vēsturē.

Šajā gadā Liepājas ostu apmeklēja:

kuģi

100 000

tonnas kravu tika apstrādātas

1994. gads

31.augustā Liepājas osta beidz pastāvēt kā Krievijas Jūras kara flotes bāze. Piestātnes, teritoriju segumi, autoceļi un dzelzceļi pēc to pilnīgas pārejas Liepājas ostas rīcībā bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Ostas akvatorija bija pielūžņota ar nogrimušiem un pus nogrimušiem Krievijas Jūras kara flotes kuģiem un zemūdenēm. Sākās intensīvs darbs ostas infrastruktūras un komunikāciju sakārtošanā.

Lai veicinātu ostas piestātņu remontu, infrastruktūras rekonstrukciju un izbūvi, tika pieņemts lēmums izīrēt atsevišķas ostas piestātnes vai piestātņu grupas uzņēmumiem, lai tie uzsāk ar ostas darbību saistīto uzņēmējdarbību, saviem līdzekļiem sakārto piestātnes un attīsta sev nepieciešamo infrastruktūru, bet reāli nomas maksu uzsāk maksāt tikai pēc tam, kad ar to būs nosegti firmas izdevumi ostas infrastruktūras sakārtošanā.

1996. gads

Liepājas ostā pārkrautas 1,6 milj. tonnu kravas. Galvenie kravu veidi – autotreileri, kokmateriāli, metāls, naftas produkti, dažādas beramās un ģenerālkravas.

1997. gads

1. martā, pārņemot Liepājas ostas pārvaldes uzdevumus un saistības, savu darbību uzsāk Liepājas speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). Tā tiek izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju.