Karosta pēc okupācijas – Liepājas SEZ pārvaldnieka Ulda Hmieļevska redzējumā

Piektdien, 17. maijā plkst. 15:00 skolu jaunatne un citi interesenti tiek aicināti uz Liepājas SEZ pārvaldnieka Ulda Hmieļevska stāstījumu par Karostu pēc PSRS okupācijas. Pasākums norisināsies Liepājas okupācijas muzejā, K.Ukstiņa ielā 7/9, Liepājā, izstādes “Padomju okupācijas mantojums Karostā” ietvaros.

Liepājas okupācijas muzejā līdz 29. septembrim būs skatāma izstāde “Padomju okupācijas mantojums Karostā”, kuras ietvaros notiek Karostas stāstu cikls. Par Karostu līdz padomju okupācijai jau 25. aprīlī stāstīja vēstures pētnieks Juris Raķis.

Karosta ir daļa no Liepājas, un vienlaikus jau būvēta kā autonoma pilsēta pilsētā un kalpojusi kā militāra bāze. Liepāja Karostu atguva pagājušā gadsimta 90to gadu vidū, kad ne valstij, ne pilsētai nebija skaidrs, ko darīt ar padomju militāristu atstāto degradēto teritoriju. Izveidojot Liepājas speciālo ekonomisko zonu 1997. gadā, Karosta, kā bijusi militārā bāze kļuva atkal par daļu no Liepājas un bija svarīgi to integrēt civilajā vidē, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un meklējot jaunus attīstības virzienus.

Ja divi pasaules kari Karostai nesa dažādus postījumus, tad tie nav salīdzināmi ar padomju okupācijas laikā paveikto un tas ir jūtam joprojām. Tomēr salīdzinot Karostu pagājušā gadsimta 90tajos gados un šodien tās ir divas dažādas vietas un nemaz vairs nav līdzīgas. Nu jau 30 gadus Karosta vairs nav slēgta militāra teritorija, bet pievilcīga Liepājas daļa ar savu nezūdošo šarmu. Kāds šis laiks bijis Karostai? Tas Liepājas SEZ pārvaldnieka Uldis Hmieļevska stāstījumā.

Par Karostu

Par Karostas pirmsākumu varētu saukt laika periodu no 1890. gada, kad Krievija pie Liepājas izlēma būvēt jaunu kara flotes bāzi. Pavisam īsā laikā – nepilnos 17 gados tapa praktiski jauna, autonoma pilsēta. Tolaik tas bija viens no modernākajiem tāda veida kompleksiem Eiropā. Kā izcilu sasniegumu Krievija to demonstrēja dažādās izstādēs un 1900. gada Starptautiskajā izstādē Parīzē projekts ieguva augstu atzinību.

Viss, ko šobrīd saucam par Karostu, pirmsākumos bija divas relatīvi atsevišķas daļas. Pati Karosta – militārā pilsēta bija karaflotes bāze ar priekšostu un tam pieguļošajām hidrotehniskajām būvēm, kanālu, tiltu, kuģu remonta rūpnīcu, flotes ekipāžu kazarmām, katedrāli un virsnieku dzīvojamām mājām, un atradās Jūras kara ministrijas pakļautībā. Savukārt Libavas piejūras cietoksni – fortus, cietokšņa kanālu (šobrīd saukts par Melnupīti) un citas aizsardzības būves, tostarp arī Liepājas centrā un dienvidos pārzināja Kara ministrija. Kad 1908. gadā cietoksnis tika likvidēts un karaflotes bāze bija zaudējusi savu Galvenās bāzes statusu, abas atsevišķās daļas pamazām kļuva par vienotu vidi – to, ko šobrīd pazīstam kā Karostu.

Līdz 1994. gadam Karosta bija slēgta militāra bāze, un kalpoja PSRS Jūras kara flotes vajadzībām.