Tilts var tikt atvērts kuģu satiksmei

Līdz pat 20.gadsimta sākumam Karostai nebija tieša savienojuma ar pārējo Liepājas pilsētu, jo ceļu pārtrauca plats ostas ieejas kanāls. Satiksme pār kanālu tika uzturēta ar lielu tvaika piedziņas prāmi. Lai savienotu Liepāju ar toreizējo Aleksandra III ostu, 1903.gadā tika uzsākti izgriežamā tilta projektēšanas darbi, bet 1904.gadā pāri kanālam sāka būvēt vācu inženiera Haralda Halla projektēto tiltu. Tilta metāla konstrukcijas tika izgatavotas Krievijas pilsētā Brjanskā, bet izgriežamie mehānismi un elektromotors Beļģijā.

To atklāja 1906.gada 19.augustā un tas ir viens no visvecākajiem Latvijas metālkonstrukciju tiltiem, inženiertehnikas piemineklis.

1908.gadā vācu tehniskās literatūras žurnālā „Zeitschrift des vereines deutscher Ingenieure” tika ievietota publikācija ar nosaukumu „Drehbrücke über den großen Hafenkanal in Libau”, kas ir vienīgais autentiskais avots par tilta uzbūvi, aprēķina slodzēm un griešanas mehānismu darbību.

117 gadu ilgajā pastāvēšanas mūžā tilts pārdzīvojis divus karus un dažādus saimniekus, kas ietekmēja tilta ekspluatāciju. 1. Pasaules kara laikā tiltu saspridzināja, bet pēc kara tas tika atjaunots, taču jau 1926.gadā to atkal sabojāja tvaikonis "Narne". Tiltu atjaunoja vēlreiz, taču tas cieta arī Otrā pasaules kara laikā, kad uzbrūkošā padomu armija apšaudīja Liepājas ostu.

Tilts sver 300 tonnu un tas sastāv no divām daļām (Ziemeļu un Dienvidu puses), kas veidotas no divām vienādām konsolēm. Tilta brauktuves platums ir 7.3 metri, kuras klājs ir veidots no koka dēļiem. Krasta konsoles garums ir 27.55 metri, bet kanāla – 38.95 metri. Tilta kopējais garums ir 133 metri ar laiduma shēmu 27.55 metri + 77.9 metri + 27.55 metri. Tilta augstums virs ūdens līmeņa ir 8.32 metri.

Vācu inženieris Haralds Halls tiltu projektējis tā, lai tas būtu drošs un varētu darboties arī spēcīgākā vējā. Katra tilta izgriežamā daļa balstās uz vienu atbalsta punktu - gultni un precīzi izlīdzina sānsveri, ko nodrošina betona atsvari.

Tā kā Oskara Kalpaka tilts ir būve ar kultūrvēsturisku mantojumu, tad jebkura remonta laikā tas jāsaglabā tieši tādā pašā veidolā, kādā to mantoja Liepājas osta mūsdienās.