Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi

Karostas kanāls  ir mākslīga būve, kas izveidota 19.gs. beigās Krievijas impērijas kara flotes vajadzībām. Sākot ar 20.gs. otro pusi aptuveni 50 gadus šī teritorija ir bijusi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) militāro jūras spēku slēgta zona, kas darbojās Latvijas teritorijā līdz to demobilizācijai 1994.gadam. Karostas kanāls PSRS laikā tika ekspluatēts, neņemot vērā iespējamās negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi, piemēram, kanālā tika veikta neatbilstoša kuģu degvielas uzpilde un novadīti notekūdeņi, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem un naftas produktiem ievērojami pārsniedza jebkādas pieļaujamās normas. Neatbilstošas saimniekošanas rezultātā vidē nonākošais toksiskais piesārņojums (naftas produkti un smagie metāli) ir akumulējies kanāla gultnes nogulumos, radot būtiskus ekoloģiskus draudus Baltijas jūras vides kvalitātei. Līdz ar PSRS izjukšanu un militāro spēku demobilizāciju 1994.gadā, vairs nav atbildīgā par radīto piesārņojumu, līdz ar to nav iespējams piemērot likuma “Par piesārņojumu” principa normu “Piesārņotājs maksā”. Jau 1992.gadā HELCOM minēja Liepājas Karostu kā vienu no piesārņotākajām militārajām vietām Baltijas Jūras reģionā, un piesārņojuma likvidēšana Karostas kanālā tika iekļauta HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā. Karostas kanāls ir reģistrēts piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ar Nr.17004/5138 un iekļauta HELCOM Baltijas jūras “karsto punktu” (hot spots) sarakstā – karstais punkts Nr.48 Liepājas pilsēta un osta.

Liepājas SEZ pārvalde pēc PSRS sabrukuma ir vēsturiski piesārņotās teritorijas valdītāja, kurai valsts ir nodevusi pārvaldībā Karostas kanālu ostas darbību nodrošināšanai un ar PHARE finansējuma atbalsta 1998.gadā ietvaros izbūvēto speciālo deponēšanas vietu Karostas kanāla austrumu galā piesārņoto nogulumu apsaimniekošanai.

Laika posmā no 1994.gada līdz 2010.gadam Liepājas SEZ pārvalde un Valsts iestādes ir finansējušas desmitiem ģeo-ekoloģiskos pētījumus, lai sagatavotu Karostas kanāla attīrīšanas projektu. Lēmums par projekta I kārtas realizāciju tika pieņemts tikai 2012.gadā un, piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gada 31.decembrim tika īstenots projekts “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta”, kura ietvaros no kanāla 78 ha platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 ha platībā tika izņemti ~60 000 m3 piesārņotie nogulumi, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta I kārtas galvenais mērķis bija tehnogēnā piesārņojuma izņemšana visā kanālā, kas pēc būtības līdz šim traucēja jebkādām manipulācijām turpmāku piesārņoto nogulumu ekskavācijā. Projekta realizācijas rezultāta būtiski uzlabojās kanāla kopējais ekoloģiskais stāvoklis kanālā – naftas produktu un smago metālu koncentrācijas nogulumos samazinājās vairākas reizes, tomēr to koncentrācijas vēljoprojām neatbilst MK noteikumu Nr.804 “Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem” izvirzītām prasībām. Projekta I kārtas rezultātu uzturēšanai tiek veikts regulārs monitorings kopš 2018.gada. Atbilstoši Kohēzijas fonda Projekta I kārtas nosacījumiem Liepājas SEZ pārvaldei līdz 2023.gadam ir jāveic atlikušo neatbilstošo piesārņoto nogulumu izņemšana visā Karostas kanālā.

2020.gadā apjomīga pētījuma rezultātā tika definēta Projekta II kārta par Karostas kanāla atlikušo piesārņoto nogulumu sanāciju. Pētījumā tika noteiktas naftas produktu un smago metālu lokalizācijas vietas kanāla 78 ha platībā. Tika secināts, ka īpaši piesārņoti nogulumi galvenokārt ir lokalizēti tieši kanāla kuģošanas zonā 36 ha platībā, tāpat tika secināts, ka kanāla nogāzes lokalizētie nogulumi arī ir piesārņoti un tie ir saistīti ar kanāla nogāžu noturību un sanācijas projekta ietvaros nav apstrādājami. Balstoties uz izpēti un analīzi par Projekta II kārtas galveno uzdevumu, ir izvirzīts mērķis ekskavēt to piesārņoto nogulumu apjomu, kas ir lokalizēts kanāla kuģošanas zonā 36 ha platībā un pārsniedz MK noteikumu Nr.804 noteikto “B” un “C” robežlielumus. Projekta mērķa sasniegšanai ir nepieciešams ekskavēt ~200 tūkst. m3 piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un tos deponēt speciāli aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Projekta rezultāta 68 535 Liepājas pilsētas iedzīvotāji netiks turpmāk pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam, jo no Karostas kanāla tiks izņemtas 400 t bīstamo ķīmisko vielu, kas būtiski uzlabos jūras ekoloģiju un apkārtējās vides kvalitāti, tāpat novērsīs apdraudējumu un riskus pilsētas iedzīvotāju veselībai un videi.

Īstenojot Projektu, tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcības – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm.

Lai sasniegtu papildu pievienoto vērtību sabiedrībai, LSEZ pārvalde ir izvēlējusies partnerus, kas ir kompetenti jūras un iekšējo ūdeņu ekoloģiskajos projektos un ilgstoši ir veikuši ieguldījumus zinātniskos pētījumos šajā jomā, skaidrojot sabiedrībai ciešo saikni starp cilvēku veselību, vidi un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.

Sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu projektā nodrošinās biedrība “Baltijas krasti” (turpmāk – Baltijas krasti), kuras darbības sfēra ir saistīta ar Baltijas jūras vides kvalitāti, piekrastes eroziju un integrētu piekrastes plānošanu, klimatu un resursu politiku, bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām un to sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī biedrībai ir ievērojama pieredze projektu komunikācijas, administratīvajā, tehniskajā un finanšu vadībā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Baltijas krasti kopš 2010.gada ir starptautiskās organizācijas “EUCC Coastal & Marine Union” dalībniece.

Pieredzes apmaiņu starp partneriem projektā nodrošinās: Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (turpmāk – NIVA). NIVA ir vadošais Norvēģijas jūras un saldūdeņu fundamentālo un lietišķo pētījumu institūts. Institūta pētījumi aptver plašu vides, klimatisko un ar resursiem saistīto jomu klāstu. NIVA pasaules klases kompetence ir daudznozaru un plaša zinātniskā darbības joma. NIVA apvieno pētniecības, uzraudzības, novērtēšanas, problēmu risināšanas un konsultēšanas pakalpojumus starptautiskā, nacionālā un vietējā līmenī. 

Projekts “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” tiek īstenots Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Projekta īstenošanas periods ir no 2021. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. decembrim. 

Projekta budžets ir 5 117 647,05 EUR, tai skaitā Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums 4 350 000,00 EUR.

Strādājam kopā zaļai Eiropai!