Fēniksa iela 4, Liepāja, LV-3401, Latvija +371 63427605
Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30
Norvēģijas pieredze ilgtspējīgā piesārņotu ūdens tilpņu gultņu atjaunošanā pēc sanācijas darbiem
09. jūnijs, 2022

 

Šī gada 3.jūnijā pieredzes apmaiņas seminārā “Piesārņojuma samazināšana un novēršana: efektīvas vides pārvaldības sistēmas industriālos ūdensceļos” Norvēģijas Ūdens pētījumu institūta (NIVA)  pārstāvji dalījās savā veiksmīgā un mazāk veiksmīgā pieredzē piesārņotu nogulšņu ūdenstilpnēs dabiskā atveseļošanā pēc piesārņojuma nogulšņu daļējas izņemšanas. Pasākumā piesārņojuma mazināšanas jomas pieredzē dalījās arī Valsts vides dienesta, Liepājas domes, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes (LSEZ) eksperti. Pasākums tiek organizēts projekta “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” (turpmāk – projekts) ietvaros, kuru īsteno Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību “Baltijas krasti”. 

 

Norvēģijas ūdens pētījumu institūta pētniecības direktore Marianne Olsen savā prezentācijā “Piesārņotās nogulsnes Norvēģijā” (“Contaminated sediments in Norway») iepazīstināja ar Norvēģijas situāciju piesārņotu nogulumu apsaimniekošanā. Kopš 1998. gada Norvēģijā notiek piesārņoto vietu kartēšana, bet jaunākais plānošanas dokuments šajā jomā tapa 2007. gadā – Nacionālais rīcības plāns, kas paredz 17 prioritāri noteiktu piesārņotu vietu fjordu un ostu teritorijās sanāciju. Prioritārās vietas tika noteiktas balstoties uz ietekmes uz vidi riskiem un ietekmes uz cilvēku veselību riskiem. Biežāk lietotās metodes sanācijas darbiem ir piesārņoto nogulšņu bagarēšana gadījumos, ja nepieciešama ostu un kuģošanas dziļuma uzturēšanai; piesārņoto nogulšņu deponēšana uz sauszemes vai noteiktās jūras vietās ierobežojot piesārņotās nogulsnes un attīrītās gultnes pārklāšana ar aktīviem un neaktīviem materiāliem plānā kārtā vides ilgtspējīgas atjaunošanās nodrošināšanai.

 

Norvēģijas ūdens pētījumu institūta pētnieks Sigurd Øxnevad savukārt turpinošā prezentācijā “Vides monitorings 2021. gadā nelielam fjordam (Vikkilen) Norvēģijas dienvidos - piecus gadus pēc sanācijas pasākumiem” (Environmental monitoring of a small fjord (Vikkilen) in southern Norway in 2021 – five years after remediation actions) raksturoja veiksmīgu ilgtspējīgas vides atveseļošanas piemēru.  

 

Pētnieks iepazīstināja ar konkrētu piemēru – fjordu Vikkilen, kurā kopš 1946. gada atradās kuģu būvētava, kas radīja piesārņojumu fjordā iepludinot tributilalvu (TBT), policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus un smagos metālus.  Lielākā daļa piesārņojuma nāca no krāsas, kuru izmantoja kuģu krāsošanai, kam bija pievienota ķīmiskā viela kuģa korpusa noturībai pret apaugšanu ar jūras organismiem, kā arī kuģu apstrādes ar smilšu strūklu procesā, tā sasniedzot ļoti augstu TBT piesārņojuma līmeni nogulsnēs – līdz pat 93 mg/kg. Minētās ķīmiskās vielas visā pasaulē tika pilnīgi aizliegtas 2008. gadā. Objekta sanācijas darbi notika 2014. - 2016. gadā, kad no fjorda gultnes tika izņemts lielākais piesārņojuma apjoms. Pēc tam gultne tika nosegta ar ģeotekstilu, smiltīm un granti. Pēc gultnes pārklāšanas regulāri veica monitoringu gan novērojot bentosa faunas stāvokli, gan ķīmisko nogulumu sastāvu nogulsnēs, zilajās mīdijās un gliemežos. Gliemežus piesārņojums bija īpaši smagi skāris, negatīvi ietekmējot vairošanas un sugas ataudzes iespējas. Taču laika posmā līdz 2016.gadam gliemežu stāvoklis uzlabojās, bet kopš 2016. gada netika vairs atrasti gliemeži, kurus negatīvi ir ietekmējis piesārņojums.

 

Norvēģijas ūdens pētījumu institūta vecākā pētniece Hilde Cecile Trannum  savā prezentācijā “Ilgtermiņa bioloģiskā ietekme, ko rada Grenlandes fjordu Norvēģijā gultnes nosegšana ar plāniem aktīvās ogles slāņiem” (Long-term biological effects of capping with thin layers of activated carbon in the Grenland fjords, Norway) iepazīstināja ar mazāk veiksmīgu piemēru, kurš sniedz lielisku iespēju vairāk saprast dabā notiekošos procesus un mūsu ietekmi tajos. 

 

Pētniece iezīmēja, ka gultnes bentosu apdzīvo dažādi organismi: daudzdzimteņi jeb saru tārpi, mīkstmieši, adatādaiņi, vēžveidīgie un citi. Grenlandes fjordos ir sena dioksīna un dzīvsudraba piesārņojuma vēsture no magnija rūpnīcām, kas darbojās piecdesmit gadus līdz 2002. gadam. Tādējādi divos testa laukos Ormerfjordā (apmēram 30 m dziļumā) un Eidangerfjordā (apmēram 95 m dziļumā) tika izmantota gultnes pārklāšanas ar pulverveida aktivēto ogli plānā slānī, kas sajaukts ar māliem, metode.

 

Monitorings  attiecībā uz ķīmiskajiem parametriem un bentosa ekoloģisko stāvokli tika veikts 1 mēnesi, 1 gadu, 4 gadus un 9 gadus pēc piesārņojuma izņemšanas un gultnes pārklāšanas ar aktivēto ogli. Ķīmiskās analīzes uzrādīja veiksmīgu vides uzlabošanās dinamiku, proti, konstatēta samazināta dioksīnu izkliede un akumulēšanās – līdz pat 90% samazināta dioksīnu uzņemšana gliemeņos un daudzdzimteņos. Savukārt pārsteidzoši tika konstatēta negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, īpaši virkni adatādaiņi, kuru daudzums bentosā samazinājās uz pusi. Tādējādi šis un citi piemēri liecina, ka katrs piesārņotās vietas atveseļošanas process pēc piesārņoto nogulšņu izņemšanas ir rūpīgi jāizvērtē izvēloties visatbilstošākās pieejas.

 

Seminārā Pieredzē dalījās arī Liepājas domes vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece, kas savā prezentācija “Ilgtspējīga vides pārvaldība un  degradēto teritoriju atveseļošanā: Liepājas domes pieredze”  dalījās ar lielisku degradētas teritorijas sakārtošanas piemēru Liepājā Zirgu sala, kas ir lielākā no 15 Liepājas ezera salām. Zirgu salā vairākās kārtās izvietota aktīvās atpūtas un rekreācijas vieta, kā rezultātā pilsēta ieguvusi vēl vienu sakoptu teritorija 17550 m2 platībā, ar 824 m gara pastaigu taku ar skatu platformām, atpūtas vietām un āra trenažieriem.

 

Tāpat Dace Liepniece informēja par jau paveikto Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas - Helsinku Komisijas (HELCOM) piesārņoto vietu jeb “karsto punktu” saraksta  Liepājas karstā punkta Karostas kanāla vienas no sastāvdaļām, neattīrītu notekūdeņu ieplūšana Baltija jūrā caur kanālu novēršanu. No 2006.-2009. gadam izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu  tika likvidētas neattīrītu notekūdeņu izplūde Karostas kanālā un Baltijas jūrā,  savākti notekūdeņi no Karostas rajona un novadīti uz notekūdeņu attīrīšanas sistēmām, kā arī  izbūvēti jauni un rekonstruēti esošie ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadi, nodrošinot turpmāku videi draudzīgu pieeju notekūdeņu apsaimniekošanā. 

 

Valsts vides dienesta Projekta ieviešanas grupas vadītāja Madara Zingere savā prezentācijā “Piesārņoto teritoriju pārvaldības sistēma: iespējas, kas jāizmanto” informēja par piesārņoto vietu un potenciāli piesārņoto vietu (PPPV) reģistrācijas sistēmas pilnveidi projektā “Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija” jeb “PPPV digitalizācija” (Nr. LV-CLIMATE-0006).

 

Šobrīd PPPV reģistrā ir iekļautas 3603 piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas, no tām 263 piesārņotas vietas, 2606 potenciāli piesārņotas vietas un 734 nepiesārņotas vietas (apzinātas vai pilnībā attīrītas). Reģistrā informāciju atspoguļo vietu sarakstā, kā arī pieejama vietu karte ar novadu slāni, pagastu slāni un ūdens objektu slāni. Esošais piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs ir izveidots 2004. gadā un tā pārvaldības process ir sarežģīts un sazarots, informācijas aprite notiek daļēji papīra formā, kā arī nav pieejama visa aktuālā informācija.

 

Plānots izveidot digitalizētu piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu, kas sekmēs kvalitatīvu piesārņoto vietu apzināšanu, izpēti un sanāciju, lai panāktu augsnes, grunts, pazemes vai virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanos, atjaunotu un uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajās vietās un ap tām, kā arī novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi.

 

Noslēdzošo prezentāciju seminārā sniedza Liepājas speciālās ekonomiskās zonas sanācijas eksperts Pēteris Blumats, kurš savā prezentācijā “Sanācijas darbu veikšana un vides monitorings: ietekmes uz vidi mazināšana” informēja par Karostas kanāla sanācijas projekta ietekmes uz vidi riskiem un projektā plānotajiem procesiem. 

 

Saskaņā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam, Liepājā tiek prognozēti vairāki klimata pārmaiņu riski. Strauji mainoties jūras ūdens līmenim uz Karostas kanāla nogāzēm akumulētais piesārņojums var radīt izskalojumus, kas naftas plēves veidā var piesārņot ūdeni un migrācijas rezultātā var tikt ieskalots atklātā Baltijas jūrā.

 

Tādējādi līdz 2035.gadam tiek īstenota kontrolēta dabiskā Karostas kanāla vides atjaunošanās pieeja pēc šajā projektā ieplānotās Karostas kanāla sanācijas darbiem, kuru laikā plānots izņemt  202 247 m3 likumdošanas normām neatbilstošu nogulumu, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas piesārņoto nogulšņu. Kanāla sanācijas darbu mērķis ir nodrošināti ekoloģiskie priekšnosacījumi ilgtspējīgas vides attīstībai.

 

Kontrolēta dabiskā atjaunošanās metode jeb pašattīrīšanās izmanto notiekošos dabiskos biodegrdācijas procesus, kas samazina nogulumos esošo piesārņotāju bioloģisko pieejamību vai toksicitāti.

 

Karostas kanālā gan sanācijas darbu laikā, gan pēc sanācijas darbiem turpināsies ilgstošs monitorings, veicot virsūdens monitoringu, nogulumu monitoringu (ķīmiskie un bioloģiskie parametri), gan arī pazemes ūdens monitoringu.

 

Projekta īstenošanas periods ir no 2021. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projekta budžets ir 5 117 647,05 EUR, tai skaitā Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums 4 350 000,00 EUR.”

 

 “Strādājam kopā zaļai Eiropai

Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30