Liepājas SEZ pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Sanācijas darbus veic SIA “EKO OSTA”, kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Tā ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260,00 EUR. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.
Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karosta kanāla sanācijas programma. SIA “EKO OSTA” ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir uzsākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norādīja, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem LSEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. “Ir ļoti svarīgi rūpēties par vides un ekoloģijas jautājumiem, tieši tādēļ ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras “karsto punktu”. Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts , kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē, vairs nesatraukties par naftas pleķiem Karostas kanālā un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu “varavīksnes” Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs – SIA “Eko osta” nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.
Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.
Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015. gadam tika īstenots projekts “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta”, kura ietvaros no kanāla 78 ha platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 ha platībā tika izņemti ~60 000 m3 piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.
Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem – Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē. Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros, kuru īsteno Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību “Baltijas krasti”.
Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 EUR, no kurām 4 350 000,00 EUR ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.