Oskara Kalpaka tilts

Tilta izgriešanas laiki

 

Tilts tiek izgriezts noteiktajos laikos un saskaņā ar Ostas drošības noteikumiem, kuģis uzsāk kustību tikai tad, kad tilts ir atvērts kuģu satiksmei un var droši iebraukt vai izbraukt no Karostas kanāla. Oskara Kalpaka tilts kuģu satiksmei tiek izgriezts 5 reizes diennaktī:

 

  • 01:00 – 03:00

  • 05:00 – 06:30

  • 10:30 – 12:00

  • 14:30 - 15:30

  • 19:30 – 21:00

O. Kalpaku tiltu noteiktajos laikos neizgriež, ja vēja ātrums pārsniedz 10 m/s vai ari tad, ja nav plānoti kuģu manevri.


Tilta vēsture

 

Līdz pat 20.gadsimta sākumam Karostai nebija tieša savienojuma ar pārējo Liepājas pilsētu, jo ceļu pārtrauca plats ostas ieejas kanāls. Satiksme pār kanālu tika uzturēta ar lielu tvaika piedziņas prāmi. Lai savienotu Liepāju ar toreizējo Aleksandra III ostu, 1903.gadā tika uzsākti izgriežamā tilta projektēšanas darbi, bet 1904.gadā pāri kanālam sāka būvēt vācu inženiera Haralda Halla projektēto tiltu. Tilta metāla konstrukcijas tika izgatavotas Krievijas pilsētā Brjanskā, bet izgriežamie mehānismi un elektromotors Beļģijā. To atklāja 1906.gada 19.augustā un tas ir viens no visvecākajiem Latvijas metālkonstrukciju tiltiem, inženiertehnikas piemineklis.

 

1908.gadā vācu tehniskās literatūras žurnālā „Zeitschrift des vereines deutscher Ingenieure” tika ievietota publikācija ar nosaukumu „Drehbrücke über den großen Hafenkanal in Libau”, kas ir vienīgais autentiskais avots par tilta uzbūvi, aprēķina slodzēm un griešanas mehānismu darbību.

 

113 gadu ilgajā pastāvēšanas mūžā tilts pārdzīvojis divus karus un dažādus saimniekus, kas ietekmēja tilta ekspluatāciju. 1. Pasaules kara laikā tiltu saspridzināja, bet pēc kara tas tika atjaunots, taču jau 1926.gadā to atkal sabojāja tvaikonis "Narne". Tiltu atjaunoja vēlreiz, taču tas cieta arī Otrā pasaules kara laikā, kad uzbrūkošā padomu armija apšaudīja Liepājas ostu.


Līdz pat Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai Karosta bija slēgta Liepājas teritorija, kas nebija pieejama pat liepājniekiem. Visa Karosta bija militārs objekts, tādēļ kustību pār tiltu visu diennakti kontrolēja sargpostenis. Pāri tiltam uz Karostu varēja tikt tikai ar speciālām atļaujām dažas stundas diennaktī, pārējo laiku tilts stāvēja atvērts PSRS karakuģu satiksmei.

 

2006.gada vasarā tilta Ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris "Anna", pēc rekonstrukcijas Oskara Kalpaka tilts vinīgi tika atklāts 2009.gada augustā. 

 

Simboliski, ka visus lielākos remontus un atjaunošanu tilts piedzīvojis tieši Latvijas brīvvalsts gados.

 

 

Tilta tehniskie dati

 

Tilts sver 300 tonnu un tas sastāv no divām daļām (Ziemeļu un Dienvidu puses), kas veidotas no divām vienādām konsolēm. Tilta brauktuves platums ir 7.3 metri, kuras klājs ir veidots no koka dēļiem. Krasta konsoles garums ir 27.55 metri, bet kanāla – 38.95 mmetri. Tilta kopējais garums ir 133 metri ar laiduma shēmu 27.55 metri + 77.9 metri + 27.55 metri. Tilta augstums virs ūdens līmeņa ir 8.32 metri.

 

 

Vācu inženieris Haralds Halls tiltu projektējis tā, lai tas būtu drošs un varētu darboties arī spēcīgākā vējā. Katra tilta izgriežamā daļa balstās uz vienu atbalsta punktu - gultni un precīzi izlīdzina sānsveri, ko nodrošina betona atsvari.

 

 

Tā kā Oskara Kalpaka tilts ir būve ar kultūrvēsturisku mantojumu, tad jebkuru remontu laikā tas jāsaglabāt tieši tādā pašā veidolā, kādā to mantota Liepājas osta mūsdienās. 

Pr. – Pk.: 08:00 – 16:30